Veterinārie DNS testi suņiem

  Uzmanību! Veterinārajiem DNS testiem jauna mājaslapa!

Lūgums Veterināro DNS testu iegādei izmantot jauno lapu ar e-veikalu - www.vetgen.eu
Ja Jums ir kādi jautājumi, rakstiet vetgen@genera.lv vai zvaniet mums 26267833!

Lieliski suņi sākas ar lielisku ģenētiku!

Ģenētiskie DNS testi suņiem - kāpēc tie ir svarīgi?

• Pats galvenais - saglabāt veselus tīršķirnes suņus ilgtermiņā, izvairoties no šķirnei raksturīgākajām iedzimtajām saslimšanām
• Rūpēties par šķirnes izkopšanu un dzīvnieku labturību
• Katrā metienā pārliecināties, ka kucēniem nebūs izplatītākās ģenētiskās saslimšanas un vēlāk varēs pilnvērtīgi turpināt ciltsdarbu 
• Suņu saimniekiem būt drošiem par savu mīluļu veselību (FCI pirms vaislošanas pieprasa noteiktus DNS testus katrai šķirnei, tāpēc, pērkot šķirnes suni, var no audzētājiem pieprasīt testu rezultātus)
• Prognozēt iespējamo pēcnācēju izskatu, nosakot dažādas ārējās iezīmes vecākos, kādas viņi var nodot, pat ja pašiem neizpaužas (ir recesīvas) 

Tirgū pieejami dažādi komerciālie ģenētiskie testi vai testu komplekti, tomēr aicinām izvērtēt šādu testu iegādes nepieciešamību, jo visbiežāk testi nav pārbaudīti un pietiekami pierādīti, kā rezultātā var izdarīt pārsteidzīgus vai nepareizus priekšstatus par dzīvnieku. Pēc FCI vadlīnijām iesakām par ģenētiskās testēšanas nepieciešamību konsultēties ar speciālistiem. 

Ja Jūs nezināt, kādi ģenētiskie testi Jūsu mīlulim ir nepieciešami, iesakām konsultēties ar veterinārārstu vai Latvijas Kinoloģijas Federāciju (FCI) vai šķirnes klubu, ja plānojat dzīvnieku izmantot vaislā/ciltsdarbā.

Papildinformācija:

Mūsdienu suņu šķirņu attīstība ir radījusi struktūru, kas sadalīta relatīvi slēgtās apakšpopulācijās, kuras saucam par šķirnēm. Ir dažādas pazīmes, pēc kurām raksturot kādu šķirni - gan apzināti veidotas, gan arī nevēlamas pazīmes, kas radušās attīstības gaitā.

Jebkurš suņu mīļotājs zina, ka labradoru retrīveri ir draudzīgi, bet dalmācieši fiziski spēcīgi, kamēr Austrālijas aitu suņi gudri. Daži arī zina, ka labradoriem biežāk rodas gūžu displācija, savukārt dalmāciešiem kurlums un nierakmeņi. Bet kādēļ tas tā ir?

Suņiem ir vairāk nekā 400 ģenētiski izolētas šķirnes ar ievērojamu morfoloģisko un uzvedības daudzveidību. Daļa no tām ir pēdējo gadsimtu laikā radītas mājas suņu šķirnes, kuras veidotas no izraudzītām fiziskām, vizuālām vai uzvedības īpašībām. Šāda šķirņu "radīšana" balstās uz faktu, ka pat nelielas izmaiņas genomā var radīt ievērojamas (vēlamas un arī nevēlamas) izmaiņas šķirnes izskatā vai veselībā, un selekcijas rezultātā šīs "vēlamās" ģenētiskās izmaiņas tiek mākslīgi savairotas, jeb tiek izveidota jauna šķirne - suņi, kuru genomā ir ģenētiskas variācijas (salīdzinot ar sākotnējo suņa genomu), kas atbild par kādu "vēlamo" īpašību kopumu. Turklāt, jauniegūtais suņa īpašību kopums tiek nodots visiem pēcnācējiem. Lai to sasniegtu, parasti nepieciešami vairāki dzīvnieku pārošanas cikli (vairākas paaudzes), kas visbiežāk ir radniecīgu īpatņu pārošana (jo tādiem ir lielāka iespējamība, ka vēlamās pazīmes būs).

Šajā pārošanas procesā līdz ar vēlamajām īpašībām kādā ciklā var ieviesties arī jaunas ģenētiskas izmaiņas, kas arī tiek savairotas līdz ar vēlamajām, piemēram, mutācija, kas izraisa kādu slimību. Pat ja slimību izraisošā mutācija izraisa recesīvu slimību (indivīdi ar vienu mutantu DNS kopiju ir veseli), veicot šo radniecīgo pārošanu, diemžēl arī šīs mutācijas tiek savairotas. Gala rezultātā tiek iegūta dzīvnieku populācija - šķirne, kurai ir raksturīgs ne tikai "vēlamo" pazīmju kopums, bet diemžēl ir raksturīgas "nevēlamās" pazīmes, piemēram, slimības.

Zinātnē šo fenomenu sauc par inbrīdingu, tas parasti ir novērojams izolētās, salīdzinoši nelielās populācijās, kur neizbēgami notiek pēcnācēju radīšana starp radniecīgiem indivīdiem, un, kas parasti rezultējas ar konkrētai populācijai raksturīgām, atšķirīgām (kā kopējai populācijai) pazīmēm.

Svarīgi ir saprast, ka lielākā daļa šādu šķirnei raksturīgo slimību ir recesīvas, kas nozīmē ka dzīvnieks, kam ir viena mutanta DNS kopija no divām (nēsātājs), visticamāk, būs vesels, taču sapārojot divus šādus šķietami veselus dzīvniekus, katrs ceturtais pēcnācējs būs slims, jo būs saņēmis abas mutantās DNS kopijas, vienu no mātes, otru no tēva. Jāņem vērā arī to, ka ir slimības, kuru izpausmi nav iespējams noteikt pie kucēnu dzimšanas, kucēni šķiet pilnīgi veseli, taču slimība sāk izpausties vēlākā dzīvnieka vecumā. Tādēļ arī šķirnes dzīvnieku pircējiem, pirms dzīvnieka iegādes, būtu svarīgi pārliecināties, vai viņu jaunais mīlulis nesaslims ar kādu neārstējamu kaiti.

  Būtiski zināt!

Visus veterināros DNS testus piedāvājam veikt attālināti - dzīvniekus laboratorijā nepieņemam!

  +371 26 267 833

   info@genera.lv

 Mārupes iela 22, Rīga