Kuras ģenētiskās slimības izplatības ziņā Kurzeme varētu būt pirmajās vietās pasaulē?

Ģenētisko slimību un to risku izplatību var noteikt, gan pētot saslimušos, gan pētot kāda gēna mutācijas skrīninga veidā. Dažādiem pasaules reģioniem tipiskās mutācijas un ģenētiski traucējumi nereti atšķiras. Piemēram, Eiropā kādas slimības izplatība var būt vairāki procenti, turpretī Āfrikā šāda mutācija var nepastāvēt. Daudzas no mutācijām izveidojušās evolūcijas laikā, un Latvija ir salīdzinoši jauna valsts ar jauktu populāciju, līdz ar to mums genotips veidojies gan no Krievijas puses, gan Vācijas, gan arī vikingiem.

Fakti un pieņēmumi

Kāpēc “varētu būt”? Un – kāpēc tieši Kurzeme? Gan ģenētikā, gan vēsturē ir daudz
aizraujoša un tikpat daudz nezināma. Ir fakti, un ir pieņēmumi. Fakti liecina, ka valstīs, kuras atrodas pie Baltijas jūras, svarīgākā plaušu aizsargfaktora – olbaltumvielas Alfa 1 antitripsīna (A1AT), kuru organisms pamatā sintezē aknās, – deficīts ir viens no visvairāk izplatītajiem pasaulē. Zinātniskajās publikācijās Latvija tiek minēta kā viena no četrām valstīm ar augstāko veselību apdraudošas mutācijas izplatību. Bet ir valstis, par kurām dati saistībā ar šo ģenētisko slimību nav apkopoti. Tāpēc par to, ka Latvijā – īpaši Kurzemē – varētu būt visvairāk A1AT deficītu noteicošās Z mutācijas nēsātāju, liecina gan pieņēmumi, gan fakti vienlaikus.

Ģenētiskās slimības nosaukums gan nav īsti korekts, jo tiem, kam ģenētiskās mutācijas dēļ ir noteikta A1AT deficīta diagnoze, šī olbaltumviela aknās sintezējas, bet tai ir telpiskas konfigurācijas izmaiņas. Bojātās A1A polimerizējas un bojā gan aknas, gan plaušaudus, kurus tām būtu jāaizsargā, piemēram, no enzīmiem, kas izdalās pneimonijas laikā.

Svarīgi ar DNS testa palīdzību noteikt M, S un Z alēles. Ir iespējamas aptuveni 120
SERPINA1 gēna mutācijas. Norma ir MM SERPINA1 gēna alēļu kombinācija (M no tēva un M no mātes), kāda tā ir vairumam cilvēku. Izplatīta ir arī S alēle, kas jau ir viena no gēna mutācijām, bet arī kombinācija SS netiek uzskatīta par riskantu. Savukārt Z mutācija jebkurās kombinācijās rada risku veselībai.* Lielākais Z alēles nēsātāju skaits pasaulē ir Latvijā, Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā (dažādās publikācijās dati atšķiras, un tiek pieminētas arī citas valstis). Fakti liecina, ka visbiežāk smagi plaušu vai aknu bojājumi ir tad, ja cilvēks mantojis Z mutāciju gan no tēva, gan mātes – kombinācija ZZ. Tātad – vislielākā iespēja, ka cilvēkam var būt ZZ kombinācija, ir arī reģionā ap Baltijas jūru. Īpaši daudz Z alēles nēsātāju ir Kurzemē un Zviedrijas dienvidu reģionos. Kāpēc tā? Par to vēsta vēl šobrīd līdz galam zinātniski nepierādāmi pieņēmumi.

Par A1AT Z mutāciju un izdzīvošanu

Katrai ģenētiskajai mutācijai ir viens vai vairāki iemesli, kāpēc tā notikusi un saglabājusies. Daudzus gadu tūkstošus mūsu dabisko atlasi lielā mērā noteikušas infekcijas slimības – nereti tādas, kas izraisa smagu pneimoniju un caureju, no kā cilvēki mira. Ģenētiskās slimības – cistiskās fibrozes – izcelsmes vēstures pētīšanā ir aktuāla zinātniska hipotēze, ka smagas caurejas gadījumā izdzīvojušie bija heterozigoti – veselās un bojātās gēna alēles nēsātāji. Līdzīga zinātniskā hipotēze ir par A1AT deficīta vēsturi. SERPINA1 gēna M alēles variants nosaka normālu A1AT sintēzi, un norma ir MM alēļu kombinācija. Tomēr zinātniskā hipotēze ir par to, ka izdzīvot pneimonijas gadījumā lielākas iespējas bijušas cilvēkiem, kas ir heterozigoti – ar MZ alēļu kombinācijas variantu. A1AT gadījumā variants, kad gēna normālā alēle M nodrošina plaušaudu aizsardzību, bet Z mutācija, nokļūstot plaušās, daļēji (aptuveni 10%) polimerizējas, vienlaikus nodrošinot augstāku organisma imūnsistēmas atbildes reakciju, jo aktivizē fagocītus, arī, iespējams, palīdzēja izdzīvot. Vienkāršojot – kopumā šādā situācijā organisms aktīvāk cīnās pret bakteriālās infekcijas izraisītājiem. Tāpēc ir izdzīvojuši arī Z mutācijas nēsātāji un nodevuši to no paaudzes paaudzē tālāk. Pēc jaunākajiem pētījumiem – jau aptuveni 56. paaudzē.

Šī hipotēze varētu izskaidrot, kāpēc mūsu reģionā izdzīvojuši cilvēki ar A1AT Z mutāciju. Mēris ir gājis pāri arī Latvijas teritorijai, un nereti tas izraisīja smagu pneimoniju. Ja cilvēkiem SERPINA1 gēnā bijusi alēļu kombinācija, kur viena no alēlēm ir Z mutācija, tas, iespējams, devis lielākas iespējas izdzīvot. Taču līdz ar iedzimtību ir arī daudz citu nezināmu, neizpētītu un maz izpētītu faktoru, kas ietekmē cilvēka veselību un izdzīvošanas izredzes smagu infekciju gadījumos.

Bet kāpēc A1AT deficītu noteicošās Z mutācijas izcelsmi saista ar Kurzemi?

Kad radusies un izplatījusies A1AT Z mutācija

Dažādos avotos atrodamas atšķirīgas norādes par A1AT gēna Z mutācijas mūsdienu varianta izcelsmi. Diskusijas rit par to, vai Z mutācija radās Zviedrijas dienvidu daļā vai Kurzemē. Ir dati, kas liecina, ka A1AT Z mutācija Kurzemē atrasta vissenāk, bet citādi traktētas zinātniskās hipotēzes vēsta, ka Zviedrijā A1AT Z mutācija varētu būt radusies vairāk nekā pirms 3000 gadiem, Latvijā nonākusi aptuveni pirms 2000 gadiem.* Bet nav pretrunu apgalvojumā, ka Z mutācija Baltijas reģionā izplatījās vikingu sirojumu laikos, kad nemitīgi notika komunikācija starp tautām. Iespējams, tieši kurši savos sirojumos šo Z mutāciju izplatīja tuvākajā reģionā. Notika arī tirdzniecība, un vīri ņēma sievas no citām zemēm, bet lielākoties komunikācija nebija draudzīga. Biežas bija laupīšanas, cilvēku gūstīšana, sieviešu pakļaušana ar varu.

Par to, kā tas praktiski notika, vēsta kāds apraksts, kur minēts vikingu sirojums uz Kursu ap 925. gadu. Egila sāgu XLVI nodaļa (Thorolf and Egil Harry in Kurland): “Torlofs un Egils pavasarī izrīkoja lielu laivu, sarunāja kara draudzi un vasarā devās sirot Baltijas jūrā. Viņi postīja, laupīja un izcīnīja daudz kauju. Tad viņi devās uz Kurzemi un izcēlās krastā, uz pusgadu noslēdzot pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līguma laiks beidzās, viņi sāka postīt un uzbrukt. Kādu dienu vikingi iebrauca kādā upes grīvā, kuras krastos auga biezs mežs. Sadalījušies kopos pa divpadsmit, viņi devās mežā, drīz nonākot kāda ciemata tuvumā. Vikingi laupīja un nokāva vīriešus, bet, kad visi pārējie aizbēga, vairs nebija, kas pretotos.”**

Šādos sirojumos gēna SERPINA1 Z mutācijas tālāk nodošana Baltijas jūras krastos
mītošajām tautām bija neizbēgama, līdz ar to skaidrojums, kāpēc tieši šajā reģionā visbiežāk sastopama Z mutācija, varētu būt ticams.

S un citas A1AT mutācijas

Nozīmīga, pētot A1AT deficīta izplatību, ir arī S mutācijas izplatība, kas visvairāk
novērojama Eiropas vidusdaļā, Ibērijas pussalā. A1AT S mutācijas izplatība ir krietni lielāka, taču SS kombinācija netiek uzskatīta par riskantu. Tomēr A1AT gēna SZ mutāciju kombinācija jau rada vidēji augstu risku A1AT deficītam raksturīgo plaušu un aknu bojājumu attīstībā.

Katrā ziņā, ja cilvēkam ir kādi veselības traucējumi vai ģimenes slimību vēsture, kas liek ārstam aizdomāties par A1AT deficītu, vispirms jāveic asins analīzes un pēc to rezultāta izvērtēšanas, iespējams, arī A1AT DNS tests. Tā rezultātus un turpmāko rīcību, ja ir norādes par šo ģenētisko slimību, var skaidrot tikai speciālisti – ģenētiķi, pneimonologi un hepatologi.

Prognozes dažādām mutāciju kombinācijām ir atšķirīgas, bet DNS tests dod iespēju ārsta vadībā izdarīt visu, ko var, lai iespējami ilgi nerastos plaušu un aknu bojājumi.
Vairāk par A1A mutācijām un DNS testa veikšanu, ko ar ārsta speciālista nosūtījumu
apmaksā NVD, šeit.

Izmantotie avoti:

*Intervija ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru Alvilu Kramu, pneimonologu, alergologu, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāju.
*Baibas Lāces promocijas darbs ““Alfa 1–antitripsīna nepietiekamības molekulāro un klīnisko aspektu analīze Latvijā” (2007).
*https://www.dovepress.com/alpha-1-antitrypsin-pisz-genotype-estimated-prevalence-and-number-of-s-peer-reviewed-fulltext-article-COPD
*https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18294358/
** https://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu