Ērces un to pārnēsātās slimības

Ērces pieder pie zirnekļveidīgo apakšklases, tās var būt no 0,1-30 mm lielas. Kā zināms, vairums ērču ir plēsēji, un tās pamatā barojas no kukaiņiem, vēzīšiem (ūdens ērces) un dzīvniekiem. Ir arī ērces augēdājas, piemēram, tīklērces, graudu ērces, kas apdraud graudu un to pārstrādes produktus.

Cilvēks visbiežāk sastopas ar ganību, taigas, pļavas vai suņu ērci (Iksoīdu virsdzimtas ērces), jo tās nedzīvo slēptuvēs, bet atklātās vietās. Ērču sugu ir ļoti daudz, Latvijā vien zināmas vairāki simti ērču sugu, pasaulē apmēram 60 000, no kurām aptuveni 10% ir asinssūcējas.

Pēdējos gados plēsējērču izplatība Latvijā strauji palielinās. To sekmē gan siltās ziemas, gan citi apstākļi. Ērču izplatības pieauguma dēļ palielinās arī gadījumi, kad cilvēki saslimst ar ērču pārnēsātām slimībām. Tāpat siltie laikapstākļi var ietekmēt ērču aktivitāti. Ja ierasti sezona ir no aprīļa līdz oktobrim, dažkārt ērces var sastapt pat ziemā.

Ko pārnēsā ērces

Ērces pārnēsā dažādus mikroorganismus (vīrusus, baktērijas, spirohetas, vienšūņus), no kuriem cilvēkam attīstās dažādas saslimšanas. Slimību ierosinātājus ērces iegūst no saimniekiem – savvaļas dzīvniekiem, grauzējiem, kukaiņēdājiem un putniem. Mikroorganismi ērcēs var saglabāties pat vairākus gadus, līdz ar to, tie var tikt pārnesti tālāk gan uz mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, sūcot to asinis. Ir izpētīts, ka visvairāk mikroorganismu pārnēsā tieši ganību ērces.

Izplatītākās no ērču pārnēsātajām slimībām ir ērču encefalīts un Laimas slimība. Pēdējos gados nepiesūkušās ērcēs ērču encefalīta vīrusu klātbūtne konstatēta 1-3%, savukārt Laimas slimības ierosinātāju borēliju klātbūtne no 20% līdz pat 70% ērcēs (SPKC dati).  

Citas bīstamas un biežāk sastopamas slimības, ko pārnesā ērces, ir ērlihioze, anaplazmoze, toksoplazmoze, babezioze, tulamērija u.c. Šīm saslimšanām, izņemot Ērču encefalītu, nav vakcīnu, taču to izpausmes var būt smagas un ar ilgstošām sekām. Slimības skar arī mājdzīvniekus, piemēram, suņu babezioze, ja ātri netiek uzsākta ārstēšana, bieži ir letāla. Ērces var pārnēsāt baktērijas, kas izraisa ādas saslimšanas, piemēram demodekozi, trombikulozi, ērču izsitumu tīfu un citus dermatītus jeb ādas kairinājumus. Mājas putekļu ērcītes izraisa saslimšanu, kas izraisa alerģisku reakciju, tāpat slimība “kašķis” arī rodas no ērcēm – no kašķa ērcēm.

Ērču pārbaudes iespējas uz slimību izraisītāju klātbūtni

Lai izvairītos no ērces piesūkšanās, svarīgi ir pareizi profilaktiskie pasākumi. Ir pieejami dažādi līdzekļi, kas atbaida ērces ar smaržu un to sastāvu. Ejot uz mežu, apmeklējot krūmainas vai aizaugušas vietas, ieteicams vilkt gaišu apģērbu bez atklātām ķermeņa vietām, atnākot no āra uzreiz jāpārbauda ķermenis un jānoskalojas. Vēlams arī ik pa laikam apskatīt apģērbu, lai laikus pamanītu ērces.

Tomēr, ja ērce ir piesūkusies, tagad to ir iespējams pārbaudīt uz dažādu slimību izraisītāju klātbūtni. Diezgan ilgi šāda iespēja bija tikai Latvijas Infektoloģijas centrā, izvēloties tikai vienu slimību, uz kuru ērci pārbaudīt. Attīstoties tehnoloģijām, pirms aptuveni pusotra gada, Latvijā parādījās iespēja vienlaicīgi ērci testēt uz vairākiem slimību izraisītājiem. Ģenētikas laboratorija GenEra bija pirmā, kas saviem klientiem sāka piedāvāt arī vienlaicīgi ērču encefalīta, Laimas slimības, ērlihiozes un anaplazmozes testus. Šobrīd šis pakalpojums pieejams jau vairākās laboratorijās Latvijā. Lai pārbaudītu ērci, tiek izdalītas DNS un RNS, kurās pēc tam tiek meklēti attiecīgie slimību izraisītāji. Agrāk nebija šādu reaģentu komplektu, kas var izdalīt DNS un RNS kopā vienā reizē. Tāpēc varēja tikai izvēlēties, uz kuru slimību katrā reizē pārbaudīs ērci. 

Ērces pārbaudes process

Lai ērci pārbaudītu, tā pēc iespējas ātrāk uzmanīgi jāizņem. To var darīt gan paša spēkiem, gan tuvākajā medicīnas iestādē. Vislabāk pārbaudei vest dzīvu un nesadalītu ērci, jo, ja tā nav vesela, vai ir mirusi, ar katru stundu samazinās iespēja tajā ko atrast. Pēc ērces noņemšanas, tā jāievieto traukā, piemēram, nelielā stikla traukā  ar aizbāzni vai ziplock maisiņā ar samitrinātu salveti, un pēc iespējas ātrāk jānogādā uz laboratoriju testēšanai. Ērci pirms atvešanas vēlams uzglabāt ledusskapī.

Pēc nogādāšanas uz laboratoriju tiek sākts analīzes process - ērci nomazgā, sasmalcina un izdala DNS, RNS. Šo izdalīto materiālu sajauc ar dažādiem reaģentiem (katram slimību izraisītājam ir cits reaģents). Šos paraugus liek aparātā, kurš ar reālā laika PĶR (PCR) metodi meklē noteiktu slimību izraisītāju DNS vai RNS klātbūtni. Katrā testēšanas reizē ir arī pozitīvās kontroles, lai varētu pārbaudīt, vai viss process noticis pareizi, un pārliecināties, ka rezultāti būs precīzi. Testēšanas ilgums parasti ir līdz trīs dienām.

Pēdējā gada laikā jaunums ir ātrie antigēnu ērču testi Borrelia baktēriju noteikšanai, kas veidoti pēc tāda paša principa kā Covid-19 ātrie antigēnu testi. Šādi testi ir īpaši noderīgi tiem, kas atrodas ērču endēmiskajās teritorijās vai vienkārši daudz laika pavada brīvā dabā, mežos, pļavās, pie upēm u.c. Tāpat arī veterinārārsti un dzīvnieku saimnieki tos var izmantot ērču ātrai pārbaudei, kas izņemtas no dzīvniekiem, tā ietaupot laiku, kas nepieciešams rezultāta iegūšanai. Ātros antigēnu ērču testus ērti izmantot mājas apstākļos, un var testēt arī vairākas ērces vienlaicīgi. Rezultāti ir precīzi, jo izmantoti līdzīga tipa reaģenti, kas uzreiz iekrāsojas, ja ērcē atrastas Borēlijas baktērijas.

Ko darīt, ja ērce ir pozitīva?

Ja izmeklētajā ērcē atrasta kāda no slimību izraisītāju baktērijām, iesakām sazināties ar savu ģimenes ārstu un izrunāt turpmākās darbības. Visbiežāk iesaka novērot veselību, un, ja parādās kādi saslimšanas simptomi, uzreiz sākt terapiju.