Brāļu, māsu, vecvecāku un citu modeļu radniecības noteikšana

Sarunās par radniecības noteikšanu visbiežāk tiek runāts par paternitātes un nereti par maternitātes ģenētiskajiem testiem, kurus izmanto, lai noteiktu bērna bioloģiskos vecākus. Taču ar DNS testu palīdzību var noteikt ne tikai paternitātes vai maternitātes esamību vai neesamību, bet arī cita veida radniecības modeļus.

Kā var noteikt radniecību?

Mums katram ir sava unikālā ģenētiskā informācija, kas ierakstīta mūsu DNS. Kā zināms, šī informācija tiek ierakstīta, izmantojot četrus burtus, ko dēvē par nukleotīdiem. Tie ir A, T, G un C. Jebkāda veida radniecības noteikšanas DNS testa procesā tiek pētīti vairāki starp cilvēkiem ļoti atšķirīgi DNS rajoni (lokusi), kuros atrodas īsu DNS sekvenču atkārtojumi jeb STR (short tandem repeats). Cilvēku starpā šie STR rajoni atšķiras ar atkārtojumu skaitu, turklāt, katrā pilnā cilvēka genomā ir divi šādi atkārtojumi, kas saukti par alēlēm (viena STR alēle, kas mantota no mātes, savukārt otra mantota no tēva).

Zinot vismaz divu personu genotipus kādā genoma rajonā (lokusā), ir iespējams tos salīdzināt, lai varētu izsecināt, kādā mērā šīs personas ir radniecīgas. Paternitātes testa gadījumā parasti testē trīs personas – māti, tēvu un bērnu – lai konkrētos lokusus salīdzinātu ar abiem vecākiem. Šādas sakritības pēta vairākos lokusos, un ja visos lokusos bērna alēles sakrīt ar mātes un tēva vienu no alēlēm, var izsecināt, ka tie ir bioloģiskie vecāki. Ja kāda no alēlēm nesakrīt, tad ir skaidrs, ka radniecības nav.

Tādā pašā veidā tiek analizētas arī citu modeļu radniecības, tikai tiek ņemts vērā testējamās radniecības attālums (cik attāli radinieki tiek testēti). Radniecības attālums un citas vērtības palīdz interpretēt rezultātus, jo analīze ir sarežģītāka. Katrā lokusā dabā eksistējošais alēļu skaits ir ierobežots, un konkrēto atkārtojumu skaits var būt tūkstošiem citu cilvēku. Radniecības noteikšanai tiek izmantotas statistikas datu bāzes, jo, zinot, cik aptuveni katra lokusa alēle ir sastopama vispārējā populācijā (alēles frekvence), ir iespējams aprēķināt indeksu jeb līdzības pakāpi. Saliekot kopā vairāku alēļu indeksus, tiek izteikta procentuāla varbūtība par divu personu bioloģisko radniecību.

Iespējas noteikt radniecību ir ļoti plašas. Var noteikt tādus radniecības modeļus kā brāļus, māsas, pusbrāļus, pusmāsas, vecvecākus un mazbērnus, onkuļus un tantes, māsīcas, brālēnus u.c.

Kad tiek veiktas radniecības ģenētiskās analīzes?

Cita veida radniecības testus, neskaitot ierasto paternitātes DNS testu, veic dažādu iemeslu dēļ. Dažkārt tā ir cilvēciska ziņkāre par to, vai kādi divi cilvēki ir radinieki (māsas, pusbrāļi utt.), piemēram, pēc tam, ja ģimenē bijušas kādas runas, ka, iespējams, tie varētu nebūt radinieki. Ir arī gadījumi, kad cilvēki atrod sev iespējamus radiniekus, tādēļ ar DNS testa palīdzību vēlas pārliecināties, vai viņu starpā radniecība pastāv.

Testus izmanto arī tad, ja precīzāko testu – paternitātes vai maternitātes nav iespējams veikt dažādu iemeslu dēļ (nav vecāku, piemēram). Tad mantoto DNS var skatīties plašāk un izteikt varbūtību, vai testētās personas ir radniecīgas savā starpā.

Dažos radniecības modeļos ir iespējams testēt dzimumhromosomas – X un Y. Šajos testos sagaidāmais rezultāts ir pilnīga rezultātu sakritība (netiek lietots termins varbūtība, hromosomas vai nu sakrīt vai nesakrīt).  Piemēram, ja divi vīrieši vēlas pārbaudīt, vai ir brāļi. Testējot Y hromosomu, var apstiprināt vai noliegt to, vai viņiem ir viens vai divi dažādi tēvi.

Šādi radniecību var testēt arī ar X hromosomas testu sievietēm, kas gribētu pārbaudīt, vai ir pusmāsas – tēvam ir tikai viena X hromosoma, kuru viņš var nodot visām meitām, tātad vienai no abām X hromosomām būtu jāsakrīt. Šādu testu ieteicams izmantot kā papildu testu radniecības noteikšanai, ne kā vienīgo, jo dzimumhromosomu testēšanā nav iespējams izrēķināt, kāda starp testētajām personām radniecība pastāv, jo ģimenē var būt arī citas personas ar identisku dzimumhromosomu.

Nereti radniecības testus nepieciešams veikt arī mantojuma jautājumu risināšanā. Pirms šādu testu veikšanas, ja tie plānoti juridiskiem jautājumiem, noteikti jāpārliecinās, vai tiesa akceptēs šādu testu un visbiežāk tas būs jāveic ar tiesas piekrišanu vai tiesas prasību. Citādi tests skaitās kā informatīvs, tam nav juridiska spēka.

Radniecības testu rezultāti

Paternitātes vai maternitātes DNS testu gadījumā ir skaidrs, ka puse no bērnam esošajām alēlēm nāk no mātes un puse no tēva, tāpēc DNS testa rezultāts šajos testos ir 0 vai 99,999…% iespējamība, ka personas ir radniecīgas. Testējot citu radniecības modeli tiek izteikta procentuāla varbūtība, ar kādu testējamās personas ir radniecīgas savā starpā pēc konkrētā radniecības modeļa, jo nav iespējams noteikt radniecību tik precīzi. Rezultāts radniecības DNS testos būs no 0 līdz 99,999…% ticamība, ka personas ir radniecīgas.

Sākotnējā varbūtība par to, vai personas ir radniecīgas, standarta gadījumā ir 50%. Ja testa procentuālā varbūtība ir virs 50%, tad ir ticamāks, ka personas ir radniecīgas savā starpā. Ja rezultāta varbūtība ir zem 50%, tad ir ticams, ka radniecība starp personām nepastāv. Taču diemžēl, radniecību testu rezultāti ne vienmēr precīzi pateiks ir vai nav radniecības, tā ir un būs tikai skaitliska varbūtība. Piemēram, testējot divus bērnus, katrs no viņiem var mantot ļoti atšķirīgu vecāku genoma komplektu, kas rezultātā var stipri samazināt šo radniecības varbūtību, kaut gan patiesībā minētie bērni ir brālis un māsa. Tāpēc, parasti, papildu šim radniecības testa vērtējumam būtu jāņem vērā arī citus faktus par ģimeni (piemēram, ir bijis acīm redzami zināmas attiecības starp ģimenes locekļiem, vai citi radinieki ir kaut ko stāstījuši u.t.t.), tomēr tālākā rezultāta interpretācija ir atkarīga no analīzes pasūtītāja, jo tikai viņam ir zināmi citi fakti un pierādījumi, pēc kuriem var spriest par to vai testā iegūtā radniecības varbūtība tieksies vairāk uz radniecības iespējamības pusi vai uz izslēgšanas pusi.

Radniecības testu veidi

Standarta radniecības noteikšanas DNS testā (M) tiek testēti 21 lokusi. Šādu testu izmanto lielākā daļa laboratoriju, kas piedāvā radniecības noteikšanas DNS testus.

GenEra laboratorijā piedāvājam arī citus testus, lai varētu precīzāk noteikt radniecību un interpretēt rezultātus. Piedāvājam testu (L), kurā ir 30 lokusu testēšana, kā arī testu (S), kurā ir 9 lokusu testēšana. S testu ar 9 lokusiem ierasti izmanto kā papildu testu radniecības noteikšanai.

Tāpat, kā iepriekš minēts, testējam arī X un Y hromosomas. X hromosomu testā tiek testēti 12 lokusi, savukārt Y hromosomā 11 lokusi. Tā kā testēto lokusu skaits šajos testos ir neliels, šis ir tikai kā papildu tests radniecības noteikšanai.

Jebkuram testam precīzākus rezultātus var sasniegt tad, ja testētas tiek vairākas personas. Piemēram, ja pusmāsas vēlas pārbaudīt radniecību, daudz precīzāku rezultātu varēs iegūt, ja būs zināmi arī dati par vienu no vecākiem vai, piemēram, ja pusmāsas ir vairāk par divām, būtu vēlams testēt visas un savā starpā salīdzināt, tādejādi radot arvien vairāk un vairāk pierādījumus radniecības esamībai vai neesamībai.

Sīkāka informācija šeit. Pērc radniecības DNS testu mūsu e-veikalā, vai, ja nepieciešams cits/papildu tests, sazinies ar mums, rakstot uz info@genera.lv, vai zvanot uz 26267833.