LABORATORIJA SLĒGTA NO 21. DECEMBRA LĪDZ 1. JANVĀRIM. 

Kas ir DNS diēta?

Visi grib justies labi. Būt slaidam vai muskuļotam, tas ir viens no mērķiem daudziem no mums. Taču realitātē lielai daļai to sasniegt neizdodas, jo bieži vien tas ir smags un ilgstošs darbs ar sevi. Smagi treniņi, neskaitāmas diētas un pat badošanās. Kā palīdzēt un atvieglot šo ceļu? Lasi mūsu jaunākajā bloga rakstā, kā mūsu DNS var palīdzēt sasniegt izvirzītos mērķus.

Savu gēnu izzināšana tik tiešām spēj palīdzēt sasniegt izvirzītos fitnesa mērķus, vai nu tā ir svara samazināšana, vai palielināšana un muskuļu audzēšana. Tā pat kā var nodot pēcnācējiem dažādas ģenētiskās raksturiezīmes, tai skaitā riskus saslimt ar dažādām slimībām, arī vielmaiņas gēnu īpatnības mēs varam mantot no saviem senčiem. Tas arī ir iemesls, ka, piekopjot vienu un to pašu diētu vai treniņa plānu, vienam var būt ievērojami sasniegumi, bet otram – niecīgi.

Zinātnieki ir atklājuši apmēram 50 tūkstošu dažādu DNS variāciju, kas var ietekmēt to, kā darbojas mūsu ķermenis. Daudzi no mums, iespējams, nemaz nesaprot, cik liela nozīme ir tieši ģenētiskā mantojuma un vides mijiedarbībai. Vide ir ne tikai vieta, kur dzīvojam, bet arī mūsu ikdienas uzturs jeb diēta, ar kuru veidojam sava organisma iekšējo vidi. Šī vide var būt gan labvēlīga organisma kopējai darbībai, gan pretēji - nelabvēlīga. Tādā gadījumā agrāk vai vēlāk sāks izpausties veselības problēmas.

Zināšanas par gēnu un vides mijiedarbību ir radījušas pilnīgi jaunu jomas apakšvirzienu, ko sauc par nutriģenētiku (nutrigenetics). Tā skatās, kā mūsu gēni reaģē uz dažādām uzturvielām ēdienā un dzērienos. Labāk saprotot indivīda atbildi uz kādu uzturvielu, veselības aprūpes speciālisti spēj dot precīzākus un daudz efektīvākus uztura ieteikumus pacientiem.

Kaut gan vispārīgi veselīgs uzturs var mazināt dažādas ģenētiski nelabvēlīgās ietekmes, dažos gadījumos tas, kas tiek uzskatīts par veselīgu, var radīt arī nelabvēlīgu ietekmi atkarībā no ģenētiskajiem faktoriem. Piemērs par holīnu (choline) – smadzenēm un nervu sistēmai svarīgu uzturvielu, kas atrodas olu dzeltenumos. Sabiedrības veselības speciālisti  norāda, ka olu dzeltenums nav veselīgs. Nutriģenētikas pētījumos ir atklāti vairāki ģenētiskie varianti, kas var izraisīt veselības problēmas, tostarp taukaino hepatozi, neauglību un muskuļu zudumu indivīdos, kas ir šo variantu nēsātāji, ja viņi patērē nepietiekamu holīna daudzumu. Cilvēkiem ar šiem gēnu variantiem būtu svarīgi uzņemt nepieciešamo daudzumu holīna, tāpēc ieteikums no olu dzeltenumiem izvairīties varētu novest pie veselības problēmām. 

Citas pretrunīgi vērtētas uzturvielas, ņemot vērā nutriģenētiku, varētu tikt vērtētas savādāk. Piemēram, piesātinātie tauki, D vitamīns un nātrijs (sāls). Kaut gan lielākā daļa ekspertu ir vienisprātis, ka izvairīšanās no pārmērīga piesātināto tauku uzņemšanas uztur mūs veselīgus, pieaugošā zemu ogļhidrātu un augsta tauku satura diētu popularitāte (low-carb, high-fat) ignorē šos ieteikumus.

Hosē Ordovs, Cilvēka uztura pētījumu centra (USDA Human Nutrition Research Center) uztura un ģenētikas direktors atklājis variāciju tauku uzsūkšanās atbildīgajā gēnā APOA2, kas cilvēkiem dod lielāku iespējamību pieņemties svarā, ja viņi patērē taudz piesātinātos taukus. Šiem cilvēkiem tauku uzņemšana pastiprināti veicina lieko svaru un pasliktina sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Tāpat arī ir ģenētiskās variācijas, kas regulē sāls ietekmi uz asinsspiedienu. Indivīdiem sāls samazināšana uzturā ir īpaši svarīga, lai uzturētu veselīgu asinsspiedienu, savukārt citai daļai iedzīvotāju maksimāli samazinot uzņemtā sāls daudzumu tieši otrādi - var paaugstināt asinsspiedienu, norāda Ordovs. Šie un arī citi atklājumi pierāda, ka viens veselīga uztura ieteikums nevar būt derīgs visiem.

Kāpēc ir grūti samazināt svaru vai notievēt

Aptaukšanās ir sarežģīta slimība, kuru ietekmē daudz faktoru. Ģenētisko faktoru nozīme aptaukošanās gadījumos ir ļoti liela (aprēķinos no 30 - 70%) un desmitiem ģenētisko variantu ir saistīti ar aptaukošanos un  citiem vielmaiņas procesiem. Identificēt ģenētiskos parametrus, kas ietekmē kādas uzturvielas pārstrādes procesus organismā ir ļoti grūti ne tikai no tehniskā viedokļa bet arī pētījumos iesaistīto personu uzvedības viedokļa, jo diēta darbojas tikai tad, ja jūs to ievērojat.

2012. gadā Hārvarda universitātes pētījumā atklāja, ka FTO gēna variants deva lielāku tauku zudumu cilvēkiem pēc divus gadus ilgas diētas ar augstu olbaltumvielu saturu, bet zemāku tauku samazinājumu tiem, kuri piekopa zema olbaltumvielu daudzuma diētu. 2018. gadā publiskotais Stenfordas pētījums parādīja, ka nav novērojamas svara izmaiņas pielietojot zema tauku satura diētu vai zema ogļhidrātu daudzuma diētu, balsoties uz trīs ģenētiskajiem variantiem. Šādu variantu nēsātājiem diētā nav nepieciešams samazināt tauku vai ogļhidrātu daudzumu. Citi eksperit norāda, ka, iespējams, pētniekiem vienkārši gadījās izvēlēties cilvēkus ar “nepareizajiem” ģenētiskajiem variantiem, tādēļ uz viņiem diētas nedarbojās. Diētas atbilstība arī ir kritisks faktors, ja runa ir par svara zaudēšanu un veselību. Līdz ar to uz gēniem balstītas diētas ir efektīvākas un piemērotākas. 

Šobrīd nutriģenētikas joma ir vēl salīdzinoši jauna. Jomas zinātnieki uzskata, ka, laikam ejot, tiks ievākti arvien vairāk dati un veikti precīzāki pētījumi, un šīs DNS diētas kļūs arvien plašāk izmantotas. Efektīvi izmantojot ģenētisko informāciju, lai veidotu precīzus un individuālus uztura ieteikumus, var pavērt daudzas jaunas iespējas un veidus sabiedrības veselības uzlabošanā un dažādu slimību profilaksē. Tāpēc pacientiem par DNS diētām jāvēršas tikai pie apmācītiem medicīnas speciālistiem, kas spēj analizēt gēnus un zina saistības starp atrastajiem ģenētiskajiem variantiem un uztura faktoriem, piemēram, zarnu mikrobiomu, asins analīzēm u.c.

SIA GenEra laboratorija jau vairākus gadus piedāvā Latvijā unikālu iespēju – individuālu DNS uztura testu! Testā ir iekļauta DNS analīze, kurā testējam ar vielmaiņas procesiem saistītus gēnus. Pēc analīzes klients apmeklē pus otru stundu garu uztura speciālista konsultāciju, kuras laikā tiek apspriesti uztura paradumi, gēnu īpatnības, un, balstoties uz tiem, izveidots personalizēts uztura un fizisko aktivitāšu plāns. Sīkāka informācija par uztura testu šeit.