Ģenētikas nozīme mikroelementu vielmaiņas procesos

Katram no mums ir savs unikālais ģenētiskais nospiedums, un pēdējās desmitgadēs arvien vairāk pieaug to pētījumu skaits, kas pēta dažādas ģenētiskās variācijas un to ietekmi uz organisma atbildes reakcijām, gan uz vidi, gan pārtiku, gan citām lietām.

Mūsu ģenētiskās īpatnības nosaka to, kā uzturs mūs ietekmē, arī vitamīnu un mikroelementu vielmaiņu. Ne velti pastāv ieteikums sākt lietot uztura bagātinātājus tikai pēc ārsta konsultācijas un analīžu veikšanas. Patiesi, tas, kas vienam var būt nepieciešams papildu, citam var radīt kādas veselības problēmas. Mūsu unikālā DNS ietekmē uzsūkšanās spēju un organisma ietekmi uz dažādiem mikroelementiem, vitamīniem un minerāliem.

Vitamīnu un minerālvielu nozīme

Lai mūsu organismu nodrošinātu ar visiem tam nepieciešamajiem vitamīniem un minerāliem, svarīgi ir ievērot veselīgu un sabalansētu diētu, noteikti neizslēdzot kādas produktu grupas no ikdienas uztura. Mikroelementi ir kritiski nepieciešami ķermenim – tie ir kā degviela ķermeņa funkcionēšanai un spējai izpildīt uzdevumus. Piemēram, B grupas vitamīniem ir svarīga loma veselības uzturēšanā, tie ietekmē gan smadzeņu darbību, enerģiju, vielmaiņu un palīdz izvairīties no infekcijām. D vitamīns palīdz ķermenim absorbēt un uzturēt minerālus, kas ir svarīgi kaulu veselībā – kalcijs, fosfors. Omega 3 taukskābes ir neatņemama sirds un asinsvadu veselības stiprināšanas un uzlabošanas sastāvdaļa. Savukārt antioksidanti aizsargā organisma šūnas no brīvajiem radikāļiem, tādā veidā pasargājot mūs no nopietnām slimībām.  

Visvairāk mikroelementu un vitamīnu atrodas augļos un dārzeņos, tāpēc veselīga un sabalansēta uztura pamatā šī produktu grupa ir atsevišķi izcelta. Rekomendācijas pieaugušam cilvēkam ir uzņemt augļus un dārzeņus vismaz 500 gramus dienā, ievērojot dažādību. Tomēr, tas ne vienmēr nozīmē, ka organismā būs pietiekams daudzums visu mikroelementu.  

Gēni un mikroelementi

Zinātne, kas pēta uztura mijiedarbību ar gēniem jeb mūsu DNS, ir nutrigenomika. Ir atklāts, ka dažādi ģenētiskie varianti konkrētos gēnos var ietekmēt vitamīnu un mikroelementu vielmaiņu ķermenī, tajā skaitā palielinot risku to deficītam. Viena nukleotīda polimorfismi jeb SNP (Single nucleotide polymorphisms) ir gēnu varianti, kas rezultējas izmainītā gēna aktivitātē – samazinātā vai palielinātā. Piemēram, ja personai ir gēnu variants (SNP) gēnā, kas kodē 5,10-metilēntetrahidrofolāta reduktāzi (MTHFR), var būt nepieciešama papildu folātu uzņemšana savā uzturā, kas pārsniedz parasto dienas rekomendēto devu.

Šādi gēnu varianti ir vairāki, un tie atbild par dažādu vitamīnu un minerālvielu vielmaiņas procesiem. Dažiem vitamīniem, piemēram, A vitamīnam, B grupas vitamīniem, D vitamīnam un Omega – 3 un Omega – 6 taukskābēm tie ir konkrēti gēni, taču citiem jāskata vairāku vai pat vairāku desmitu gēnu mijiedarbība kopā, lai noteiktu kombinēto ietekmi uz mikroelementa vielmaiņu.

Kā zināt, vai mikroelementi organismā ir pietiekamā daudzumā?

Noteikt esošo mikroelementu daudzumu organismā var, veicot asins analīzes. Tāpat ir iespēja veikt DNS testu, lai noskaidrotu, kā Tavs DNS ietekmē organisma spēju absorbēt un izmantot šos makroelementus. Zinot savu ģenētisko predispozīciju, var pielāgot uzturu tā, lai tas nodrošinātu ķermeni ar vajadzīgajiem mikroelementiem nepieciešamā daudzumā, lai būtu vesels un pasargātu sevi no kāda elementa vai vitamīna deficītiem nākotnē, veicot regulāras pārbaudes un pielāgojot mikroelementu uzņemšanu.

Sekojiet līdzi jaunumiem un jau nākamajā rakstā lasiet par to, tieši kuri gēni un kā ietekmē vitamīnu vielmaiņas procesus mūsu organismā.