B grupas vitamīni – enerģijas un skaistuma avots

B grupas vitamīni nodrošina vairākus nozīmīgus procesus cilvēka organismā. Tie piedalās enerģijas ražošanā, atbalsta nervu sistēmas darbību, veicina asinsradi un uztur citas ķermeņa funkcijas. Šie vitamīni ir ūdenī šķīstoši un ķermenis tos nevar ilgstoši uzkrāt, tādēļ to regulāra un pietiekama uzņemšana ir īpaši svarīga veselības saglabāšanai. Dažkārt ģenētisku iemeslu dēļ var veidoties vitamīnu deficīts. Lai to risinātu, ieteicams veikt vitamīnu vielmaiņas DNS testu.

Kas ir B grupas vitamīni?

B grupu veido astoņi dažādi vitamīni. Katrs no tiem veic nozīmīgu lomu organismā:

B1 vitamīns (tiamīns) ir svarīgs ogļhidrātu vielmaiņā un enerģijas ražošanā. Tas veicina nervu sistēmas darbību un ir nepieciešams muskuļu tonusa uzturēšanai.
B2 vitamīns (riboflavīns) piedalās enerģijas ražošanā un ir svarīgs acu un ādas veselībai. Riboflavīns palīdz arī citu B grupas vitamīnu vielmaiņā.
B3 vitamīns (niacīns) ir svarīgs enerģijas ražošanā un taukskābju sintēzē. Tas veicina arī gremošanas sistēmas un ādas veselību.
B5 vitamīns (pantotēnskābe) ir iesaistīts tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Palīdz sintezēt koenzīmu A, kas ir būtisks enerģijas ražošanā.
B6 vitamīns (piridoksīns) ir būtisks aminoskābju vielmaiņā un sarkano asins šūnu veidošanā. Tas arī veicina imūnsistēmas darbību un hormonu sintēzi.
B7 vitamīns (biotīns) svarīgs matu, ādas un nagu veselībai. Tas piedalās tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu vielmaiņā.
B9 vitamīns (folskābe vai folāti) veicina DNS un RNS sintēzi, kā arī sarkano asins šūnu veidošanos. Īpaši nozīmīgs ir grūtniecības laikā, mazinot nervu caurulītes defektu risku auglim.
B12 vitamīns (kobalamīns) veicina nervu šūnu darbību un ir nepieciešams sarkano asins šūnu veidošanā. Tas arī piedalās DNS sintēzē un ir svarīgs smadzeņu veselībai.

Kā B grupas vitamīni ietekmē mūsu ķermeni?

B grupas vitamīni palīdz notikt enzīmu reakcijām, kas ir nepieciešamas enerģijas ražošanai no pārtikas. Tie ne tikai palīdz mūsu ķermenim sadalīt uzturvielas, piemēram, taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, bet arī uztur veselīgu nervu sistēmu, stiprina imunitāti, veicina smadzeņu darbību un uzlabo ādas un acu veselību.

Enerģijas ražošana

Enerģijas iegūšana no pārtikas ir viens no galvenajiem procesiem, kurā piedalās B grupas vitamīni. Katrs vitamīns piedalās kādā no vielmaiņai nepieciešamajām reakcijām. Piemēram, tiamīns (B1), riboflavīns (B2) un niacīns (B3) ir saistīti ar šūnu enerģijas ražošanas procesiem, kas pārvērš pārtikā esošos ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas enerģijā.

Nervu sistēmas atbalsts

B12 un B6 vitamīni spēlē svarīgu lomu nervu sistēmas veselībā. Tie palīdz uzturēt aizsargkārtu, kas apņem nervu šķiedras, un sintezē ķīmiskos signālus starp smadzeņu šūnām. Tādēļ B vitamīnu deficīts var radīt nervu darbības traucējumus un garīgās veselības problēmas, piemēram, depresiju, uztveres problēmas un atmiņas zudumu.

Imūnsistēmas stiprināšana

B grupas vitamīni, īpaši B6, veicina veselīgu imūnsistēmas darbību, piedaloties balto asins šūnu veidošanā un to darbības regulēšanā. Šīs šūnas ir atbildīgas par organisma spēju cīnīties pret patogēniem, piemēram, baktērijām un vīrusiem.

Sarkano asins šūnu veidošanās

Folskābe (B9) un B12 vitamīns ir svarīgi sarkano asins šūnu veidošanā. Ja organismā trūkst šo vitamīnu, var attīstīties anēmija jeb mazasinība.

B grupas vitamīnu avoti uzturā

Lai nodrošinātu pietiekamu B grupas vitamīnu daudzumu, ir svarīgi uzturā iekļaut dažādus pārtikas produktus. B grupas vitamīni ir atrodami gan augu, gan dzīvnieku valsts izcelsmes produktos. Izņēmums ir vitamīns B12, kas dabīgi atrodams tikai dzīvnieku valsts izcelsmes produktos. Dažkārt tas var tikt pievienots augu valsts produktiem ražošanas procesā.

B1 vitamīns: pilngraudi, pākšaugi, rieksti, cūkgaļa.
B2 vitamīns: piena produkti, olas, zaļie dārzeņi, gaļa.
B3 vitamīns: gaļa, zivis, pilngraudu produkti, zemesrieksti.
B5 vitamīns: vistas gaļa, sēnes, olas, avokado.
B6 vitamīns: banāni, kartupeļi, cāļa gaļa, spināti.
B7 vitamīns: olas dzeltenums, aknas, rieksti, sēklas.
B9 vitamīns: zaļie lapu dārzeņi (piemēram, spināti), citrusaugļi, pākšaugi.
B12 vitamīns: dzīvnieku izcelsmes produkti – gaļa, zivis, olas, piens un piena produkti.

Uztura bagātinātājiem – jā vai nē?

Ikdienā ēdot sabalansēti, visbiežāk ir iespējams uzņemt nepieciešamo B grupas vitamīnu daudzumu caur uzturu. Atsevišķos gadījumos, piemēram, grūtniecības laikā vai cilvēkiem, kas nelieto dzīvnieku valsts produktus, ārsts var ieteikt papildus lietot uztura bagātinātājus. Uztura bagātinātāji var palīdzēt mazināt vitamīnu deficītu un uzlabot veselību, taču ir svarīgi ar tiem neaizrauties pašrocīgi. Pārmērīga B grupas vitamīnu uzņemšana var radīt negatīvas sekas, tostarp nervu un ādas bojājumus un gremošanas sistēmas traucējumus.

B grupas vitamīnu uztura bagātinātājus var būt nepieciešams lietot gadījumos, kad medicīnisku iemeslu dēļ ir traucēta vitamīnu vielmaiņa un rodas vitamīnu deficīts. Tā iemesls var būt slimības, ķirurģiskas manipulācijas, medikamentu lietošana un arī ģenētiskas īpatnības.

Cilvēka unikālā ģenētika var ietekmēt spēju efektīvi uzņemt un izmantot dažādus vitamīnus, tādēļ daļai cilvēku ģenētisko īpatnību dēļ standarta rekomendācijas par nepieciešamo B grupas vitamīnu daudzumu var nebūt piemērotas. Šajā gadījumā individuāli pielāgotas rekomendācijas var palīdzēt sniegt vitamīnu DNS tests.

Vitamīnu DNS tests

Vitamīnu DNS tests ir mūsdienīga metode, kas palīdz atklāt vitamīnu deficīta cēloni, gadījumos, kad cilvēkam organismā trūkst vitamīnu, lai gan šķietami tiek uzņemts pilnvērtīgs uzturs. Tas ļauj noskaidrot, kādu vitamīnu uzņemšanai ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību un kuru vitamīnu līmeni ieteicams kontrolēt, regulāri veicot asins analīzes. Testu veic no siekalu parauga, un tā rezultātus var saņemt pēc divām nedēļām. Testa rezultātus ir ieteicams pārrunāt ar ārstu, kas palīdzēs tos pareizi interpretēt un, ja nepieciešams, sadarbībā ar dietologu vai uztura speciālistu izstrādāt personalizētu un ģenētiskajam profilam atbilstošu uztura plānu.

Kad ir ieteicams vitamīnu DNS tests?

Vitamīnu DNS tests var palīdzēt izprast vitamīnu deficīta cēloni un atrast piemērotāko risinājumu. To ir ieteicams veikt, ja:

jums ir simptomi, kas var liecināt par vitamīnu trūkumu, piemēram, nogurums, vājums, ādas problēmas vai garastāvokļa svārstības, taču uzturs šķiet sabalansēts;
vairākkārt ir diagnosticēts vitamīnu trūkums;
kādam no tuviniekiem ir atklātas vitamīnu vielmaiņas problēmas;
ir paaugstināts sirds asinsvadu slimību risks.

Vitamīnu DNS var kalpot arī kā preventatīvas veselības uzraudzības rīks, ja vēlaties proaktīvi pārbaudīt savu vitamīnu vielmaiņu un personalizēt savu uztura plānu atbilstoši savai ģenētikai.