A un D vitamīni un omega taukskābes – veselības un labas pašsajūtas atslēgas

A un D vitamīni ir taukos šķīstoši vitamīni, kas ieņem būtisku lomu nozīmīgos cilvēka organisma procesos, tostarp imūnsistēmas stiprināšanā, redzes saglabāšanā un kaulu veselības uzturēšanā. Omega-3 un omega-6 taukskābes ir divas polinepiesātināto taukskābju grupas, kas ir nepieciešamas sirds, smadzeņu un visa organisma veselībai. Organisma spēju uzņemt vitamīnus un taukskābes nosaka cilvēka individuālie gēni. Ģenētisku iemeslu dēļ var veidoties arī vitamīnu un omega taukskābju deficīts. 

A vitamīns

A vitamīns ir svarīgs labai redzei, ādas veselībai un imūnsistēmas darbībai. Tas piedalās gaismas uztveres procesos acīs, veicina ādas šūnu atjaunošanos un paaugstina imūnsistēmas šūnu aktivitāti. Visbiežāk nepieciešamo A vitamīna daudzumu ir iespējams uzņemt ar uzturu. Pārmērīga A vitamīna uzņemšana ar uztura bagātinātājiem var izraisīt saindēšanos. Tādēļ pirms A vitamīna papildu lietošanas nepieciešams konsultēties ar ārstu.

A vitamīnu satur dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, aknas un zivju eļļa. Augu valsts produktos ir sastopams provitamīns A jeb beta-karotīns, ko organisms pārveido par A vitamīnu. To lielā daudzumā satur zaļie, oranžie un dzeltenie augļi un dārzeņi, piemēram, burkāni, saldie kartupeļi un spināti.

D vitamīns

D vitamīns, dažkārt saukts par “saules vitamīnu”, palīdz organismam absorbēt kalciju, nodrošinot kaulu un zobu veselību. D vitamīns veicina arī imūnsistēmas funkciju un muskuļu darbību. D vitamīna trūkums, savukārt, var radīt kaulu un muskuļu sāpes un vājumu kā arī var veicināt kaulu blīvuma samazināšanos un ilgtermiņā izraisīt osteoporozi jeb trauslo kaulu slimību.

Cilvēka organisms D vitamīnu sintezē ādā saules gaismas ietekmē. To var uzņemt arī ar uzturu, galvenokārt ar zivīm, olām un piena produktiem, kam D vitamīns pievienots ražošanas procesā. D vitamīna deficīts, it īpaši gada aukstajos mēnešos, ir bieži izplatīts. To ir iespējams mazināt, lietojot uztura bagātinātājus. Taču pirms uztura bagātinātāju lietošanas ieteicams noteikt D vitamīna līmeni asinīs un konsultēties ar ārstu, lai izvēlētos atbilstošu devu.

Omega taukskābes

Omega taukskābes ir svarīgas organismam, jo tās ir iesaistītas bioloģiski aktīvu vielu sintēzē un piedalās šūnu apvalka veidošanā. Tāpat tās palīdz stimulēt ādas un matu augšanu, veicināt kaulu veselību, regulēt vielmaiņu un uzturēt reproduktīvās sistēmas veselību. Omega taukskābes ir neaizvietojamās taukskābes, kas nozīmē, ka tās organisms nespēj ražot pats, un tās ir jāuzņem ar uzturu. Organismam nozīmīgākās ir omega-3 un omega-6 taukskābes.

Omega-3 taukskābes

Omega-3 taukskābes ieņem svarīgu lomu sirds, smadzeņu un acu veselības saglabāšanā. Ir trīs galvenie omega-3 taukskābju veidi:

• Alfa-linolēnskābe (ALA). ALA ir augu izcelsmes omega-3 taukskābe, kas sastopama tādos produktos kā valrieksti, linsēklas un čia sēklas.
• Eikozapentaēnskābe (EPA). EPA visvairāk satur jūras veltes, piemēram, zivis (lasis, sardīnes, skumbrija) un zivju eļļa. Šī taukskābe palīdz samazināt iekaisuma procesus organismā un var mazināt depresijas un citu garastāvokļa traucējumu simptomus.
• Dokozaheksaēnskābe (DHA). DHA ir īpaši svarīga smadzeņu un acu veselībai. Tā ir galvenā smadzeņu pelēkās vielas un acu tīklenes sastāvdaļa, kas nepieciešama kognitīvo funkciju attīstībai un uzturēšanai. DHA trūkums ir saistīts ar kognitīvās funkcijas pavājināšanos un citām neiroloģiskām problēmām.

Omega-6 taukskābes

Omega-6 taukskābes veicina imūnsistēmas darbību un ādas veselību, kā arī var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni. Visbiežāk sastopamā omega-6 taukskābe ir linolskābe, kas atrodama augu eļļās (piemēram, kukurūzas un saulespuķu eļļā), kā arī dažos riekstos un sēklās.

Labās omega-6 un omega-3 taukskābes veselībai

Sirds veselības uzlabošanai ieteicams, lai omega-3 un omega-6 attiecība uzturā būtu līdzsvarota. Ideālā gadījumā šī attiecība ir apmēram 1:2 vai 1:4, taču tā mēdz būt daudz lielāka. Lai to līdzsvarotu, ieteicams palielināt omega-3 taukskābju uzņemšanu, piemēram, iekļaujot uzturā vairāk treknās zivis, linsēklas un valriekstus, vienlaikus samazinot uzturā omega-6 patēriņu.

Tāpat ieteicams samazināt piesātināto tauku patēriņu, kas sastopams, piemēram, sviestā un sarkanajā gaļā, aizstājot tos ar nepiesātinātajiem taukiem, tostarp, augu eļļām, treknajām zivīm, riekstiem un avokado.

Vitamīnu DNS tests
Vitamīnu DNS tests ir mūsdienīga metode, kas palīdz identificēt gan vitamīnu, gan omega taukskābju deficīta cēloņus, ja uzturs ir šķietami sabalansēts. Tas var atklāt ģenētiskas variācijas, kas ietekmē A un D vitamīnu, kā arī omega-3 un omega-6 taukskābju uzsūkšanos un vielmaiņu organismā. Testa rezultāti palīdz noteikt, kādus vitamīnus un taukskābes nepieciešams uzņemt lielākā daudzumā, lai nodrošinātu to optimālu līmeni. Šī informācija ir īpaši svarīga cilvēkiem, kam ir augsts sirds slimību risks vai vitamīnu deficīts organismā.

Testu veic no siekalu parauga, un tā rezultātus var saņemt pēc divām nedēļām. Testa rezultātus ir ieteicams pārrunāt ar ārstu, kas palīdzēs tos pareizi interpretēt un, ja nepieciešams, sadarbībā ar dietologu vai uztura speciālistu izstrādāt personalizētu un ģenētiskajam profilam atbilstošu uztura plānu. 

Kad ir ieteicams DNS tests?

Vitamīnu DNS tests var palīdzēt izprast vitamīnu un omega-3 un omega-6 deficīta cēloni un atrast piemērotāko risinājumu. To ir ieteicams veikt, ja:

• jums ir simptomi, kas var liecināt par vitamīnu vai omega taukskābju trūkumu, piemēram, nogurums, vājums, ādas problēmas vai garastāvokļa svārstības, taču uzturs šķiet sabalansēts;
• vairākkārt ir diagnosticēts vitamīnu vai omega taukskābju trūkums;
• kādam no tuviniekiem ir atklātas vitamīnu vielmaiņas problēmas;
• ir paaugstināts sirds asinsvadu slimību risks.

Vitamīnu DNS var kalpot arī kā veselības monitoringa rīks, ja vēlaties pārbaudīt savu vitamīnu vielmaiņu un pielāgot sev individuālu uztura plānu atbilstoši savai ģenētikai.