Ērču pārnēsātās slimības

Par ērcēm

Pēdējos gados, mainoties tipiskajiem ziemas laikapstākļiem, ērču aktivitātes sezona iestājas agrāk un ilgst daudz ilgāk, jo sals novērojams vēlāk, un tas nav tik spēcīgs. Ziemas un nelielā sala dēļ ik gadu pieaug arī ērču daudzums. Ērces sastopamas visur, kur ir zāle, krūmi, koku lapas - gan pilsētās, gan ārpus tām.

Ērcēm ir trīs dažādas attīstības stadijas - kāpurs, nimfa un pieaugusi ērce (mātīte un tēviņš). Visās attīstības stadijās tām ir nepieciešamas asinis. Barošanās parasti ilgst dažas dienas, retāk – nedēļu. Kāpuriem un nimfām barošanās ir nepieciešama, lai pārietu nākamajā attīstības stadijā, bet mātītēm - lai producētu olas. Ērču tēviņi nespēj uzņemt asinis, tāpēc tie piesūcas tikai uz īsu brīdi.

Cilvēki pēc ērces piesūkšanās nereti kļūst bažīgi, jo šie kukaiņi pārnēsā vairākas infekcijas slimības. Zināmākās slimības ir ērču encefalīts un Laimas slimība (Laimborelioze). Pēc Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) datiem, 2018. gadā Latvijā tika reģistrēti attiecīgi 169 un 481 gadījumi. Mūsu reģionā ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas un anaplazmas, kas var izraisīt saslimšanu ne tikai mājlopiem un suņiem, bet arī cilvēkiem.

Pēc SPKC datiem, 25% no dabā savāktām ērcēm ir inficētas ar borēlijām, 1% - ar TBE vīrusu. Tomēr šie cipari ar katru gadu aug. Cilvēka saslimšana pēc inficētas ērces kodiena novērojama aptuveni 5-7% gadījumu. Un otrādi, inficētās ērces kodiens var neizraisīt saslimšanu. Tāpēc pozitīvs vai negatīvs testa rezultāts norāda tikai uz saslimšanas risku un nemaina potenciālo profilakses un ārstēšanas taktiku.

Neatkarīgi no ērces testēšanas rezultāta, vēlams, mēnesi pēc ērces koduma, lietot vairāk vitamīnus augļu un dārzeņu veidā, dzert vairāk šķidruma, izvairīties no saaukstēšanās, pārmērīgas sauļošanās, alkohola lietošanas un intensīvas fiziskās slodzes. Noteikti būtu uzmanīgāk jāseko līdzi savas veselības stāvoklim vai jākonsultējās ar savu ģimenes ārstu un obligāti jānorāda, kāds bija ērces testēšanas rezultāts.

Amniocentēzes materiāla trisomiju tests

Ērču encefalīts (tick-borne encephalitis-TBE)

Centrālās nervu sistēmas slimība, ko izraisa Flaviviridae dzimtas ērču encefalīta vīruss (tick-borne encephalitis virus TBEV). Latvijā visbiežāk ir sastopams šī vīrusa Eiropas apakštips. Salīdzinājumā ar tālo Austrumu vīrusa apakštipu, kas cirkulē Krievijas austrumu daļā, Ķīnā un Japānā, Eiropas apakštipa vīrusa izraisīts ērču encefalīts noris vieglākā formā, komplikācijas parādās retāk. Pēc inkubācijas perioda (vidēji 7-14 dienas), parasti slimība norit divās fāzēs. Pirmajā fāzē ir paaugstināta temperatūra, kas ilgst 2-4 dienas. To pavada nespecifiski simptomi - nogurums, galvassāpes, sāpes muskuļos, locītavās, slikta dūša, apetītes zudums. Tajā brīdī vīruss cirkulē asinīs. Tad iestājas asimptomatiskais periods, kas ilgst vidēji 8 dienas (1-20 dienas), kad slimība neizpaužas ne ar kādiem simptomiem. Pēc tam, ja cilvēks neizveseļojas, slimība pariet otrajā fāzē. Paradās centrālas nervu sistēmas bojājumi - meningīta vai meningoencefalīta simptomi. Tie ir drudzis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, fotofobija, pozitīvie meningeālie simptomi (spranda stīvums). Var pievienoties nemiers, apziņas traucējumi, krampji, reibonis. Pārslimojot ērču encefalītu, apmēram 20% gadījumu ir komplikācijas. Pēc ērču encefalīta pārslimošanas izveidojas noturīga imunitāte, atkārtoti ar šo slimību vairs saslimt nevar. Specifisku zāļu pret šo slimību nav, tāpēc mediķi rekomendē savlaicīgu vakcinēšanos.

Laimas slimība, Ērlihioze

Laimas slimība jeb Laimborelioze (Lyme disease, Lyme borreliosis)

Slimības izraisītājs ir spirāļveidīgas, kustīgas baktērijas no Spirohetacea dzimtas, kas pēc genoma struktūras apvienotas grupā, kuras nosaukums ir Borrelia burgdorferi sensu lato. Cilvēkam saslimšanu izraisa 3 sugas no šīs grupas: Borrelia afzelii,  Borrelia garini, Borrelia sensu stricto. Saslimt ar Laimas boreliozi var pēc inficētas ērces koduma. Laimas slimību izraisītājus pārnesā abas Latvijā sastopamas Ixodes ērču sugas - Ixodes ricinus (suņu ērce) un Ixodes persulcatus (taigas ērce), kas vairāk ir izplatīta Latgales teritorijā.

Laimas slimībai ir vairākas stadijas. Pirmā ir lokālas infekcijas stadija, kad, 7-14 dienas pēc inficētas ērces piesūkšanās, koduma vietā sāk vairoties baktērijas. Klīniski tas izpaužas kā sarkans plankums ar gaišāku vidusdaļu (var būt arī ar tumšāku vidusdaļu ap koduma vietu), vairāk nekā 5 cm diametrā, ar tendenci palikt lielākam. Plankums pazūd 1-2 nedēļu laikā. Tādu raksturīgu lokālo ādas bojājumu sauc par apļveida vai migrējošo eritēmu (erytema migrans). Eritēma neattīstās visiem cilvēkiem, bet tikai 40-70 % gadījumu. Ja ir konstatēta migrējoša eritēma, Laimas slimības laboratoriskā apstiprināšana nav nepieciešama un nekavējoties ir jāuzsāk ārstēšanas kurss ar antibiotikām. Slimība var apstāties šajā stadijā, bet, nepietiekamas imunitātes gadījumā, infekcija var izplatīties tālāk (slimības diseminācijas stadija) un skart nervu sistēmu, ādu, locītavas, sirdi. Borēlija var ilgstoši atrasties iekšējos orgānos (persistēt) un slimība var pāriet hroniskā formā. Biežāk akūtajā gadījumā nervu sistēmas bojājums izpaužas kā sejas nerva parēze, meningīts, jostas daļas nervu saknīšu iekaisums, kuru pavada ļoti stipras sāpes. Ja neattīstās eritēma, konstatēt Laimas slimību ir sarežģīti. Specifiskas antivielas pret borēlijām veidojas lēni (anti Borrelia IgM 2-4 nedēļas pēc inficēšanas, IgG 6-8 nedēļas pēc inficēšanas) un negatīvais rezultāts var parādīties, kad specifiskais ādas bojājums jau ir. Pie citām saslimšanas formām (neiroborelioze) nepieciešama asins paraugu un cerebrospinālā šķidruma izmeklēšana ar specifiskām antivielām, kā arī precizējošo testu pielietošana – antivielu apstiprināšana ar immunoblot metodi. 

Lai novērtētu saslimšanas risku, pirms parādās pirmie simptomi, var veikt pašas ērces testēšanu, lai noskaidrotu, vai ērce ir bijusi inficēta.

Jāņem vērā, ka dažiem veseliem cilvēkiem, kuri nekad nav slimojuši ar boreliozi, asinīs var tikt atklātas antivielas pret borēlijām (gan IgM, gan IgG), tā notiek, ja cilvēks, pašam to nezinot, pēc ērces kodiena ir izslimojis Laimas slimību. Tāpēc ārsts obligāti novērtē slimības klīnisko simptomātiku, lai apstiprinātu Laimas slimības diagnozi.

Pēc Laimas slimības izslimošanas neveidojas noturīga  imunitāte, var saslimt vēlreiz. Šo slimību ir grūti atpazīt, bet viegli ārstēt ar antibiotikām. Vakcīna pret Laimas slimību nav.

Ērlihioze

Ērlihiozi izraisa baktērijas Ehrlichia chaffeensis vai Ehrlichi muris, inficēšanās notiek ērču kodiena laikā. Sūdzības parasti parādās pēc 1-2 nedēļām kopš ērces piesūkšanas. Tipiskie simptomi ir drudzis, galvassāpes, nogurums, muskuļu sāpes. Šo slimību ārstē ar antibiotikām. Vakcīna pret Ērlihiozi nav.

Granulocitāra anaplazmoze

Granulocitāro anaplazmozi izraisa baktērija Anaplasma phagocytophilum, ko arī pārnēsā ērces. Slimībai raksturīgi gripai līdzīgi simptomi (drudzis, muskuļu sāpes, galvassāpes, var būt caureja un vemšana). Reti, parasti cilvēkiem ar novājinātu imunitāti (onkoloģiskie, HIV -1 slimnieki), var attīstīties vēlīnā forma ar asinsreces traucējumiem, elpošanas un nieru nepietiekamību.

Efektīvi pasargāt sevi ar vakcināciju var tikai no ērču encefalīta. Vakcīnas efektivitāte ir gandrīz 100%. Vakcinācijas kurss jāuzsāk ziemā, lai justos drošāk siltā sezona laikā.

Ērču pārnēsātās slimības

Vakcīnas pret Laimas slimību, kā arī pret anaplazmozi un ērlihiozi nav. Šo slimību profilaksei ir svarīgi:

1. Izvairīties no ērces piesūkšanās -

  • mežā jāvelk gaišs apģērbs, jakai vai kreklam jābūt ar garām piedurknēm (labāk pogājamām), jāvelk garās bikses, tās jāieliek zeķēs un tikai tad jāapauj zābakus, jānosedz galvu;
  • jāizmanto repellentus - dabīgi vai ķīmiski sintezētas vielas kukaiņu atbaidīšanai;
  • regulāri jāapskata sevi vai vienam otru, jo ērces pirms piesūkšanās kādu laiku rāpo pa apģērbu vai pa ķermeni, meklējot plānāko ādu (vai siltāku vietu);
  • Pēc atgriešanās no meža, vannas istabā jāapskata apģērbu un jānomazgājas karstā (karsts ūdens ērcēm nepatīk) dušā.

2. Gadījumos, ja ērce ir piesūkusies, pēc iespējas ātrāk un pareizā veidā jāizvelk ērci.

  • Ērces piesūkšanās ilgums palielina inficēšanās risku ar Laimas slimību. Borēlijas vairojas ērču kuņģa zarnu traktā un baktēriju nokļūšana cilvēka audos notiek tad, kad sākas aktīva ērces barošanās ar asinīm, parasti 24-36 stundas pēc ērces piesūkšanās. Tāpēc risks inficēties ar Laimas slimību pieaug līdz ar ērces piesūkšanās ilgumu;
  • Izņemšanas laikā ir svarīgi ērci nesaspiest, jo, saspiežot ērces vēderiņu, koduma brūcē var iekļūt tā iekšējais saturs, kas palielina iespēju saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām.

  Uzmanību!

SIA GenEra laboratorija nepiedāvā ērču izņemšanas pakalpojumus!

Noderīga informācija

  • GenEra laboratorijā izmantotie nosūtījumi uz DNS testiem, veidlapas un testēšanas pieprasījumi

  • Cita noderīga informācija ārstiem, tiesnešiem, klientiem un pacientiem

Uzzināt vairāk

Radušies jautājumi par mūsu piedāvātajiem testiem?

  Uzdod mums jautājumu!

Mēs parasti atbildam 24 stundu laikā!