17/11/2026 no GenEra
Svara korekcijas medikamenti un ģenētika – kāpēc vienas un tās pašas zāles katram var iedarboties atšķirīgi?
Pēdējos gados svara korekcijas medikamenti ir kļuvuši par vienu no plašāk apspriestajiem sasniegumiem mūsdienu medicīnā. Tādas aktīvās vielas kā semaglutīds un tirzepatīds ir būtiski mainījušas pieeju liekā svara un aptaukošanās ārstēšanai, piedāvājot papildu iespējas cilvēkiem, kuriem ar dzīvesveida izmaiņām vien nepietiek.
Tomēr ir kāda interesanta nianse – pat lietojot vienas un tās pašas zāles līdzīgās devās, cilvēku reakcija uz ārstēšanu var ievērojami atšķirties. Vienam cilvēkam terapija var sniegt ļoti labu rezultātu, citam efekts ir mērenāks, bet vēl kādam var rasties izteiktas blakusparādības.
Kāpēc tā notiek? Viens no faktoriem, kas var ietekmēt organisma reakciju uz medikamentiem, ir mūsu ģenētika.
Kā darbojas mūsdienu svara korekcijas medikamenti?
Svara regulēšana ir sarežģīts process, kurā iesaistās smadzenes, gremošanas sistēma, hormoni, vielmaiņa un citi organisma mehānismi. Tāpēc mūsdienu medikamenti svara samazināšanai iedarbojas uz dažādiem šīs regulācijas mehānismiem, piemēram, ietekmējot apetīti, sāta sajūtu un enerģijas uzņemšanu.
- GLP-1 receptoru agonisti – semaglutīds un liraglutīds
Iespējams, visplašāk pazīstamā svara korekcijas medikamentu grupa ir GLP-1 receptoru agonisti. Pie tiem pieder semaglutīds (piemēram, medikamenta Wegovy un Ozempic sastāvā) un liraglutīds (Saxenda).
Lai saprastu, kā tie darbojas, jāiepazīst viens no mūsu organisma dabiskajiem hormoniem – GLP-1 jeb glikagonam līdzīgais peptīds-1.
GLP-1 izdalās zarnās pēc ēdienreizes un palīdz organismam regulēt cukura līmeni asinīs un apetīti. Paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, tas veicina insulīna izdalīšanos, samazina kuņģa iztukšošanās ātrumu un iedarbojas uz smadzeņu centriem, kas saistīti ar sāta un izsalkuma sajūtu.
GLP-1 receptoru agonisti atdarina šī hormona darbību, aktivizējot attiecīgos receptorus. Rezultātā cilvēks ilgāk var justies paēdis, var samazināties izsalkuma sajūta un vēlme ēst, kā arī kopējais uzņemtās pārtikas daudzums.

- attēls. GLP-1 hormona iedarbība organismā, uzņemot pārtiku.
- Dubultās darbības terapija – tirzepatīds
Cits svara korekcijas medikaments - tirzepatīds (Mounjaro) - iedarbojas ne tikai uz vienu, bet divām receptoru sistēmām – GLP-1 un GIP.
GIP jeb glikozes atkarīgais insulinotropais polipeptīds arī ir hormons, kas izdalās zarnās un piedalās organisma vielmaiņas regulācijā. Kopā ar GLP-1 tas ietekmē insulīna izdalīšanos, glikozes līmeni un enerģijas līdzsvaru.
Tirzepatīds aktivizē abu hormonu receptorus, tādējādi iedarbojoties uz diviem savstarpēji papildinošiem procesiem.
- Apetīti ietekmējoša kombinētā terapija – naltreksons un bupropions
Atšķirīgs darbības mehānisms ir medikamentam Mysimba, kurā ir apvienotas divas aktīvās vielas – naltreksons un bupropions.
Šīs vielas iedarbojas uz smadzeņu sistēmām, kas iesaistītas apetītes, ēšanas uzvedības un ar ēdienu saistītās atlīdzības sajūtas regulācijā. Bupropions ietekmē dopamīna un noradrenalīna signālu pārnesi, tāpēc parasti to lieto depresijas ārstēšanai, savukārt naltreksons ietekmē opioīdu receptorus, un to lieto atkarību ārstēšanai. Abu aktīvo vielu kombinētā iedarbība var palīdzēt mazināt izsalkumu un tieksmi pēc ēdiena.
Lai gan arī šo medikamentu kombinācijas mērķis ir svara kontrole, to darbības mehānismi būtiski atšķiras - naltreksona un bupropiona iedarbība galvenokārt ir mērķēta uz smadzenēm, kamēr glutīdi un tirzepatīds ietekmē fizioloģiskos gremošanas procesus.
- Blakusparādības
Kaut arī ārstēšanas ziņā svara korekcijas medikamentu radītais efekts (samazināta apetīte, lēnāki gremošanas procesi, insulīna un cukura līmeņa regulācija asinīs) ir vēlams, tomēr, pārāk strauji mainot devu, tie paši procesi var radīt nepatīkamas gremošanas trakta blakusparādības:
- vēdra uzpūšanās;
- slikta dūša;
- aizcietējumi vai caureja;
- vemšana;
- diskomforts vēderā
Kāpēc vienas un tās pašas zāles katram var iedarboties citādi?
Katrs cilvēks ir unikāls, un tas attiecas arī uz veidu, kādā mēs pārstrādājam un reaģējam uz medikamentiem.
Viens no iemesliem ir nelielas, iedzimtas atšķirības mūsu DNS. Tās var ietekmēt gan to, cik ātri organisms pārstrādā konkrētas zāles, gan to, cik jutīgi ir receptori, uz kuriem šīs zāles iedarbojas.
Farmakoģenētika (PGx) ir zinātnes nozare, kas pēta saistību starp cilvēka ģenētiku un organisma reakciju uz medikamentiem.
Svara korekcijas medikamentu darbībai īpaši svarīgi ir šie trīs gēni:
GLP1R – GLP-1 receptoru gēns
Šis gēns satur instrukcijas GLP-1 receptora veidošanai, kuru aktivizē tādi medikamenti kā semaglutīds un liraglutīds.
Izmaiņas GLP1R gēnā var rezultēties ar receptora formas maiņu, kā rezultātā attiecīgajiem hormoniem un medikamentiem var būt grūtāk piesaistīties receptoram, potenciāli ietekmējot ārstēšanas efektivitāti un panesamību.
GIPR – GIP receptoru gēns
GIPR gēns atbild par GIP receptora veidošanu, kas ir viens no tirzepatīda darbības mērķiem.
Jaunākie pētījumi liecina, ka parasti GIP receptoru aktivācija mazina GLP-1 receptoru radīto nelabumu ierosinošo efektu, tāpēc izmaiņas GIPR gēnā var ietekmēt GIP receptoru aktivitāti, potenciāli palielinot iespējamo blakusparādību risku (Su et al., 2026).
CYP2B6 – medikamentu metabolisma gēns
Atšķirībā no GLP1R un GIPR, kas kodē zāļu mērķreceptorus, CYP2B6 piedalās aknu enzīma veidošanā, kas piedalās noteiktu medikamentu pārstrādē.
Viens no medikamentiem, ko CYP2B6 enzīms pārveido aktīvajā formā, ir bupropions. Izmaiņas CYP2B6 gēnā potenciāli var rezultēties ar augstāku vai zemāku medikamentu aktīvo formu koncentrāciju organismā un attiecīgi mainīt reakciju uz bupropiona+naltreksona terapiju.
Ko var noskaidrot ar farmakoģenētisko testu?
GenEra svara kontroles medikamentu farmakoģenētiskais tests analizē trīs ar konkrētu svara korekcijas medikamentu darbību saistītus gēnus (GLP1R, GIPR un CYP2B6) un sešus ģenētiskos variantus tajos.
Testa rezultāti sniedz informāciju par četrām aktīvajām vielām:
- Liraglutīds – GLP-1 receptoru agonists;
- Semaglutīds – GLP-1 receptoru agonists;
- Tirzepatīds – GLP-1 un GIP receptoru agonists;
- Bupropions – antidepresants, ko izmanto kombinācijā ar naltreksonu svara kontroles medikamentos.
Testa pārskatā rezultāti tiek apkopoti, lai ārstam būtu vieglāk izvērtēt iespējamo organisma reakciju uz konkrētām zālēm, tostarp:
- vai sagaidāma ierasta atbildes reakcija;
- vai iespējamas izmaiņas medikamentu pārstrādē organismā;
- vai pastāv ģenētiski faktori, kas varētu būt saistīti ar atšķirīgu ārstēšanas efektivitāti vai panesamību.
Piemēram, ja ģenētiskajā profilā konstatētas noteiktas GLP1R vai GIPR variācijas, ārsts var ņemt šo informāciju vērā, izvēloties piemērotāko terapiju, izvērtējot tās panesamību un nepieciešamību rūpīgāk uzraudzīt ārstēšanas gaitu.
Svarīgi saprast, ka ģenētiskais tests neparedz konkrētu zaudējamo kilogramu skaitu un negarantē, ka kāds medikaments būs efektīvāks par citu. Tas sniedz papildu informāciju par atsevišķiem ģenētiskiem faktoriem, kas var ietekmēt organisma reakciju uz terapiju.
Vai ģenētika nosaka visu?
Viennozīmīgi nē. Ģenētika ir tikai daļa no plašākas kopainas. Reakciju uz svara korekcijas medikamentiem ietekmē arī vecums, veselības stāvoklis, vielmaiņa, vienlaikus lietotie medikamenti, aknu un nieru darbība, dzīvesveids, uztura paradumi, izvēlētā deva un ārstēšanas ilgums.
Arī zinātniskie pētījumi par ģenētisko variāciju ietekmi uz GLP-1 terapiju, uz kuriem balstās izstrādātais farmakoģenētiskais tests, joprojām turpinās. Lai gan jau ir identificētas interesantas saistības starp noteiktiem ģenētiskajiem variantiem un organisma reakciju uz ārstēšanu, ne visi līdzšinējie atklājumi ir pagaidām pietiekami pārliecinoši, lai tos izmantotu kā uzticamu pamatu medikamentu izvēlei.
Tāpēc farmakoģenētiskais tests ir uzskatāms par papildu informācijas avotu ārstam, nevis par diagnozi vai ārstēšanas plānu. Neatkarīgi no ģenētiskā testa rezultātiem lēmumu par medikamentu lietošanu, izvēli un devu pieņem ārsts, ņemot vērā pacienta individuālo veselības stāvokli.
Labākai izpratnei par savu organismu – arī ārstēšanas izvēlē
Svara kontrole nav tikai skaitlis uz svariem. Tā ir sarežģīta veselības tēma, kurā nozīme ir gan vielmaiņai, gan hormoniem, gan ģenētikai, gan daudziem citiem faktoriem.
Mūsdienu medicīna arvien vairāk virzās uz personalizētu pieeju, kurā ārstēšanas lēmumi tiek pieņemti, ņemot vērā ne tikai diagnozi, bet arī individuālās organisma īpatnības.
GenEra svara kontroles medikamentu farmakoģenētiskais tests ir viens no veidiem, kā iegūt papildu informāciju par savu ģenētisko profilu un iespējamo organisma reakciju uz medikamentiem.
Testa veikšanai tiek izmantots siekalu (mutes gļotādas uztriepes) paraugs, un rezultāts tiek atspoguļots izsmeļošā pārskatā ar ģenētisko variantu skaidrojumu un terapeitiskajiem ieteikumiem ārstam.
Uzziniet vairāk par savu ģenētisko profilu un izmantojiet zinātnes sniegtās iespējas personalizētākai veselības aprūpei!
Informācija rakstā ir izglītojoša un neaizstāj ārsta konsultāciju. Farmakoģenētiskā testa rezultāti jāinterpretē kopā ar citu klīnisko informāciju. Medikamentu lietošanu, pārtraukšanu vai devas maiņu nedrīkst veikt, pamatojoties tikai uz ģenētiskā testa rezultātiem.
Atsauces:
- Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA). Mounjaro (tirzepatīda) darbības mehānisms: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/mounjaro-epar-product-information_en.pdf
- EMA. Mysimba (naltreksona un bupropiona) informācija: https://www.ema.europa.eu/en/medicines/human/EPAR/mysimba
- EMA. Saxenda (liraglutīda) informācija: https://www.ema.europa.eu/en/medicines/human/EPAR/saxenda
- EMA. Wegovy (semaglutīda) darbības mehānisms un produkta informācija: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/wegovy-epar-product-information_en.pdf
- BouSaba, J., Vosoughi, K., Dilmaghani, S., Prokop, L. J., & Camilleri, M. (2023). Pharmacogenetic interactions of medications administered for weight loss in adults: a systematic review and meta-analysis. Pharmacogenomics, 24(5), 283–295. https://doi.org/10.2217/pgs-2022-0192
- Levy, M.E., Schiabor Barrett, K.M., Telis, N. et al. Rare GLP1R variants attenuate weight loss with semaglutide but not tirzepatide. Nat Metab (2026). https://doi.org/10.1038/s42255-026-01656-z
- Su, Q.J., Ashenhurst, J.R., Xu, W. et al. Genetic predictors of GLP1 receptor agonist weight loss and side effects. Nature 653, 770–775 (2026). https://doi.org/10.1038/s41586-026-10330-z