• 17/11/2026 - GenEra
    Препараты для коррекции веса и генетика — почему одни и те же лекарства могут действовать на разных людей по-разному?

    В последние годы препараты для коррекции веса стали одним из наиболее широко обсуждаемых достижений современной медицины. Такие действующие вещества, как семаглутид и тирзепатид, существенно изменили подход к лечению избыточного веса и ожирения, предоставив дополнительные возможности людям, которым недостаточно одних лишь изменений образа жизни.

    Однако есть один интересный нюанс: даже при приёме одних и тех же препаратов в схожих дозировках реакция людей на лечение может значительно различаться. У одного человека терапия может дать очень хороший результат, у другого эффект будет более умеренным, а у третьего могут возникнуть выраженные побочные эффекты.

    Почему так происходит? Одним из факторов, способных влиять на реакцию организма на лекарственные препараты, является наша генетика.

    Читать дальше
  • 04/11/2026 - GenEra
    Липиды в крови: что они рассказывают о здоровье сердца и сосудов?

    Холестерин — лишь часть общей картины. В этой статье мы расскажем, как жиры перемещаются в организме, какую роль играют липопротеины и почему всё больше внимания уделяется не только количеству липидов в крови, но и частицам, которые их транспортируют.


    Что такое липиды и зачем они нужны организму?

    Жиры, или липиды, являются важной составляющей человеческого организма. Они обеспечивают энергетические запасы, участвуют в формировании клеточных мембран, помогают усваивать жирорастворимые витамины (A, D, E, K) и необходимы для синтеза различных гормонов.

    Однако липиды плохо растворяются в воде (как мы знаем, жир и вода не смешиваются!), поэтому для их транспортировки по кровеносной системе необходим специальный механизм. Большая часть триглицеридов и холестерина в крови переносится в составе липопротеинов.

    Читать дальше
  • 26/10/2026 - GenEra
    Фармакогенетика — путь к более подходящему выбору лекарственных препаратов

    Почему одному человеку лекарственный препарат помогает, а у другого его действие оказывается недостаточным или возникают неприятные побочные эффекты? Хотя значение имеют различные факторы, включая возраст, состояние здоровья, образ жизни и приём других лекарственных препаратов, частично ответ на этот вопрос может дать и наша генетика.

    Фармакогенетика (фармакогеномика) — это область науки, изучающая, как генетические вариации человека влияют на реакцию организма на лекарственные препараты. Она помогает понять, почему одни и те же лекарства могут по-разному действовать на разных людей и каким образом генетическую информацию можно использовать для персонализации лечения.

    Читать дальше
  • 09/10/2024 - GenEra
    A un D vitamīni un omega taukskābes – veselības un labas pašsajūtas atslēgas

    A un D vitamīni un omega taukskābes – veselības un labas pašsajūtas atslēgas

    Читать дальше
  • 23/09/2024 - GENERA
    B grupas vitamīni – enerģijas un skaistuma avots

    B grupas vitamīni – enerģijas un skaistuma avots

    Читать дальше
  • 26/08/2024 - GenEra
    Ģenētisko jeb DNS testu loma veselības uzturēšanā, labsajūtas vairošanā un slimību prevencijā

    Pēdējos gados preventīvās medicīnas attīstības ietekmē visā pasaulē veselības aprūpes nozarē arvien populārāka kļūst ģenētisko testu izmantošana. Proti, ne tikai medicīnisku saslimšanu riska noteikšanai vai diagnostikai, bet arī dažādu citu veselības aspektu izzināšanai, uzlabošanai, kā arī slimību prevencijai, ko var noskaidrot, pat nedodoties pie ārsta.

    Читать дальше
  • 08/04/2024 - GenEra
    Iegūsti 15% atlaidi, uzrādot Goda ģimenes karti

    Iegūsti 15% atlaidi, uzrādot Goda ģimenes karti

    Читать дальше
  • 30/01/2024 - GenEra
    Ģenētikas nozīme mikroelementu vielmaiņas procesos

    Ģenētikas nozīme mikroelementu vielmaiņas procesos

    Читать дальше
  • 21/08/2023 - GenEra
    Neinvazīvi prenatālais tests “NIPTIFY”

    Neinvazīvi prenatālais tests “NIPTIFY”

    Читать дальше
  • 11/04/2023 - GenEra
    Unikāls kā pirkstu nospiedums. Pieci ieteikumi zarnu mikrobioma uzlabošanai

    Unikāls kā pirkstu nospiedums. Pieci ieteikumi zarnu mikrobioma uzlabošanai

    Читать дальше
  • 13/10/2022 - GenEra
    Gēnu saistība ar krūts un olnīcu vēža attīstību

    Gēnu saistība ar krūts un olnīcu vēža attīstību

    Читать дальше
  • 30/06/2022 - GenEra
    Ērces un to pārnēsātās slimības

    Ērces un to pārnēsātās slimības

    Читать дальше
  • 12/04/2022 - GenEra
    x

    x

    Читать дальше
  • 10/03/2022 - GenEra
    Определение родства братьев и сестер, бабушек и дедушек и других моделей

    Определение родства братьев и сестер, бабушек и дедушек и других моделей

    Читать дальше
  • 21/02/2022 - GenEra
    Kuras ģenētiskās slimības izplatības ziņā Kurzeme varētu būt pirmajās vietās pasaulē?

    Fakti un pieņēmumi

    Kāpēc “varētu būt”? Un – kāpēc tieši Kurzeme? Gan ģenētikā, gan vēsturē ir daudz
    aizraujoša un tikpat daudz nezināma. Ir fakti, un ir pieņēmumi. Fakti liecina, ka valstīs, kuras atrodas pie Baltijas jūras, svarīgākā plaušu aizsargfaktora – olbaltumvielas Alfa 1 antitripsīna (A1AT), kuru organisms pamatā sintezē aknās, – deficīts ir viens no visvairāk izplatītajiem pasaulē. Zinātniskajās publikācijās Latvija tiek minēta kā viena no četrām valstīm ar augstāko veselību apdraudošas mutācijas izplatību. Bet ir valstis, par kurām dati saistībā ar šo ģenētisko slimību nav apkopoti. Tāpēc par to, ka Latvijā – īpaši Kurzemē – varētu būt visvairāk A1AT deficītu noteicošās Z mutācijas nēsātāju, liecina gan pieņēmumi, gan fakti
    vienlaikus.
    Ģenētiskās slimības nosaukums gan nav īsti korekts, jo tiem, kam ģenētiskās mutācijas dēļ ir noteikta A1AT deficīta diagnoze, šī olbaltumviela aknās sintezējas, bet tai ir telpiskas konfigurācijas izmaiņas. Bojātās A1A polimerizējas un bojā gan aknas, gan plaušaudus, kurus tām būtu jāaizsargā, piemēram, no enzīmiem, kas izdalās pneimonijas laikā.
    Svarīgi ar DNS testa palīdzību noteikt M, S un Z alēles. Ir iespējamas aptuveni 120
    SERPINA1 gēna mutācijas. Norma ir MM SERPINA1 gēna alēļu kombinācija (M no tēva un M no mātes), kāda tā ir vairumam cilvēku. Izplatīta ir arī S alēle, kas jau ir viena no gēna mutācijām, bet arī kombinācija SS netiek uzskatīta par riskantu. Savukārt Z mutācija jebkurās kombinācijās rada risku veselībai.* Lielākais Z alēles nēsātāju skaits pasaulē ir Latvijā, Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā (dažādās publikācijās dati atšķiras, un tiek pieminētas arī citas valstis). Fakti liecina, ka visbiežāk smagi plaušu vai aknu bojājumi ir tad, ja cilvēks mantojis Z mutāciju gan no tēva, gan mātes – kombinācija ZZ. Tātad – vislielākā iespēja, ka cilvēkam
    var būt ZZ kombinācija, ir arī reģionā ap Baltijas jūru. Īpaši daudz Z alēles nēsātāju ir Kurzemē un Zviedrijas dienvidu reģionos. Kāpēc tā? Par to vēsta vēl šobrīd līdz galam zinātniski nepierādāmi pieņēmumi.

    Par A1AT Z mutāciju un izdzīvošanu

    Katrai ģenētiskajai mutācijai ir viens vai vairāki iemesli, kāpēc tā notikusi un saglabājusies. Daudzus gadu tūkstošus mūsu dabisko atlasi lielā mērā noteikušas infekcijas slimības – nereti tādas, kas izraisa smagu pneimoniju un caureju, no kā cilvēki mira. Ģenētiskās slimības – cistiskās fibrozes – izcelsmes vēstures pētīšanā ir aktuāla zinātniska hipotēze, ka smagas caurejas gadījumā izdzīvojušie bija heterozigoti – veselās un bojātās gēna alēles nēsātāji. Līdzīga zinātniskā hipotēze ir par A1AT deficīta vēsturi. SERPINA1 gēna M alēles variants nosaka normālu A1AT sintēzi, un norma ir MM alēļu kombinācija. Tomēr zinātniskā hipotēze ir par to, ka izdzīvot pneimonijas gadījumā lielākas iespējas bijušas cilvēkiem, kas ir heterozigoti – ar MZ alēļu kombinācijas variantu. A1AT gadījumā variants, kad gēna normālā alēle M nodrošina plaušaudu aizsardzību, bet Z mutācija, nokļūstot plaušās, daļēji
    (aptuveni 10%) polimerizējas, vienlaikus nodrošinot augstāku organisma imūnsistēmas atbildes reakciju, jo aktivizē fagocītus, arī, iespējams, palīdzēja izdzīvot. Vienkāršojot – kopumā šādā situācijā organisms aktīvāk cīnās pret bakteriālās infekcijas izraisītājiem. Tāpēc ir izdzīvojuši arī Z mutācijas nēsātāji un nodevuši to no paaudzes paaudzē tālāk. Pēc jaunākajiem pētījumiem – jau aptuveni 56. paaudzē.
    Šī hipotēze varētu izskaidrot, kāpēc mūsu reģionā izdzīvojuši cilvēki ar A1AT Z mutāciju. Mēris ir gājis pāri arī Latvijas teritorijai, un nereti tas izraisīja smagu pneimoniju. Ja cilvēkiem SERPINA1 gēnā bijusi alēļu kombinācija, kur viena no alēlēm ir Z mutācija, tas, iespējams, devis lielākas iespējas izdzīvot. Taču līdz ar iedzimtību ir arī daudz citu nezināmu, neizpētītu un maz izpētītu faktoru, kas ietekmē cilvēka veselību un izdzīvošanas izredzes smagu infekciju gadījumos.
    Bet kāpēc A1AT deficītu noteicošās Z mutācijas izcelsmi saista ar Kurzemi?

    Kad radusies un izplatījusies A1AT Z mutācija

    Dažādos avotos atrodamas atšķirīgas norādes par A1AT gēna Z mutācijas mūsdienu varianta izcelsmi. Diskusijas rit par to, vai Z mutācija radās Zviedrijas dienvidu daļā vai Kurzemē. Ir dati, kas liecina, ka A1AT Z mutācija Kurzemē atrasta vissenāk, bet citādi traktētas zinātniskās hipotēzes vēsta, ka Zviedrijā A1AT Z mutācija varētu būt radusies vairāk nekā pirms 3000 gadiem, Latvijā nonākusi aptuveni pirms 2000 gadiem.* Bet nav pretrunu apgalvojumā, ka Z mutācija Baltijas reģionā izplatījās vikingu sirojumu laikos, kad nemitīgi notika komunikācija starp tautām. Iespējams, tieši kurši savos sirojumos šo Z mutāciju izplatīja tuvākajā reģionā. Notika arī tirdzniecība, un vīri ņēma sievas no citām zemēm, bet lielākoties komunikācija nebija draudzīga. Biežas bija laupīšanas, cilvēku gūstīšana, sieviešu
    pakļaušana ar varu.

    Par to, kā tas praktiski notika, vēsta kāds apraksts, kur minēts vikingu sirojums uz Kursu ap 925. gadu. Egila sāgu XLVI nodaļa (Thorolf and Egil Harry in Kurland): “Torlofs un Egils pavasarī izrīkoja lielu laivu, sarunāja kara draudzi un vasarā devās sirot Baltijas jūrā. Viņi postīja, laupīja un izcīnīja daudz kauju. Tad viņi devās uz Kurzemi un izcēlās krastā, uz pusgadu noslēdzot pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līguma laiks beidzās, viņi sāka postīt un uzbrukt. Kādu dienu vikingi iebrauca kādā upes grīvā, kuras krastos auga biezs mežs. Sadalījušies kopos pa divpadsmit, viņi devās mežā, drīz nonākot kāda ciemata tuvumā. Vikingi laupīja un nokāva vīriešus, bet, kad visi pārējie aizbēga, vairs nebija, kas pretotos.”**
    Šādos sirojumos gēna SERPINA1 Z mutācijas tālāk nodošana Baltijas jūras krastos
    mītošajām tautām bija neizbēgama, līdz ar to skaidrojums, kāpēc tieši šajā reģionā visbiežāk sastopama Z mutācija, varētu būt ticams.

    S un citas A1AT mutācijas

    Nozīmīga, pētot A1AT deficīta izplatību, ir arī S mutācijas izplatība, kas visvairāk
    novērojama Eiropas vidusdaļā, Ibērijas pussalā. A1AT S mutācijas izplatība ir krietni lielāka, taču SS kombinācija netiek uzskatīta par riskantu. Tomēr A1AT gēna SZ mutāciju kombinācija jau rada vidēji augstu risku A1AT deficītam raksturīgo plaušu un aknu bojājumu attīstībā.
    Katrā ziņā, ja cilvēkam ir kādi veselības traucējumi vai ģimenes slimību vēsture, kas liek ārstam aizdomāties par A1AT deficītu, vispirms jāveic asins analīzes un pēc to rezultāta izvērtēšanas, iespējams, arī A1AT DNS tests. Tā rezultātus un turpmāko rīcību, ja ir norādes par šo ģenētisko slimību, var skaidrot tikai speciālisti – ģenētiķi, pneimonologi un hepatologi.
    Prognozes dažādām mutāciju kombinācijām ir atšķirīgas, bet DNS tests dod iespēju ārsta vadībā izdarīt visu, ko var, lai iespējami ilgi nerastos plaušu un aknu bojājumi.
    Vairāk par A1A mutācijām un DNS testa veikšanu, ko ar ārsta speciālista nosūtījumu
    apmaksā NVD, šeit.

    Izmantotie avoti:

    *Intervija ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru Alvilu Kramu,
    pneimonologu, alergologu, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes
    priekšsēdētāju.
    *Baibas Lāces promocijas darbs ““Alfa 1–antitripsīna nepietiekamības molekulāro un
    klīnisko aspektu analīze Latvijā” (2007).
    *https://www.dovepress.com/alpha-1-antitrypsin-pisz-genotype-estimated-prevalence-and-number-of-
    s-peer-reviewed-fulltext-article-COPD
    *https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18294358/
    ** https://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-
    kursu-ap-925gadu

    Читать дальше
  • 20/01/2022 - GenEra
    Trombi un ģenētika – kā zināt savus riskus?

    Asins šūnas, trombocīti un asinsreces faktori sastāv no olbaltumvielām. Un tieši olbaltumvielas jeb proteīni ietekmē asinsreces procesu un tā pareizu darbību. Ja olbaltumvielas nefunkcionē pareizi, rodas asins recēšanas problēmas. To, kā darbosies proteīns, nosaka aminoskābju secība olbaltumvielas ķēdē, un šo aminoskābju kārtību nosaka mūsu gēni, kurus mantojam no vecākiem. Problēmas rodas tad, ja mūsu DNS ir kāda kļūda jeb mutācija, kas var izraisīt nepareizu aminoskābju secību. Ja secība ir nepareiza, tiek izmainīta ražotā olbaltumviela un tā darbojas citādāk.

    Kas ir Trombofīlija?

    Ar trombofīlijas terminu apraksta stāvokli, kad asinīm ir paaugstināta tendence sarecēt, jo asinsrecēšanas faktori ir nepareizā daudzumā vai darbojas patoloģiski. Trombofīlija ir iedzimta vai iegūta tendence veidot trombus, kas var bloķēt venozos vai arteriālos asinsvadus un tādejādi kavēt asins plūsmu. Iegūtās trombofīlijas gadījumā asins recēšana saistīta ar kādu konkrētu iemeslu. Iedzimta trombofīlija tiek mantota no vecākiem un šiem cilvēkiem trombozes mēdz attīstīties biežāk un vieglāk nekā tiem, kuriem iedzimtas trombofīlijas nav. Personām ar trombofīliju ir paaugstināts trombozes, išēmiska miokarda infarkta un išēmiska insulta epizožu risks, dzemdību komplikāciju, spontānā aborta, preeklampsijas, placentas atdalīšanās un citu stāvokļu risks.

    Lai gan ir vairākas mutācijas, kas var izraisīt iedzimtu trombofīliju, visbiežāk sastopamās ir nosauktas par Leidenes V faktoru un Protrombīna gēnu 20210A jeb Faktoru II. Eiropas populācijā Leidena V Faktora mutācija sastopama 33-8%, savukārt Protrombīna gēna mutācija 2-3%.

    Visi cilvēki ražo olbaltumvielu, ko sauc par faktoru V, kas piedalās asins recēšanā. Normāli šī olbaltumviela tiek ražota, lai izveidotos asins receklis, piemēram, ja ir bojāts asinsvads (trauma). Saražotās olbaltumvielas daudzumu ietekmē citas olbaltumvielas (piemēram, C un S), kas piedalās tā sadalīšanā, kad recēšanas process vairs nav nepieciešams. Ja cilvēkam ir mutācija, faktora V olbaltumvielai ir neparasta forma, kas neļauj citiem proteīniem to pareizi sadalīt. Līdz ar to tas ilgāku laiku paliek asinīs un palielina recēšanu.

    Tā pat ir arī ar Protrombīna olbaltumvielu. Tā palīdz asins recēšanas procesā un cilvēkiem, kam Protrombīna ražošanas gēnā ir DNS mutācija, proteīns tiek veidots pārāk daudz. Kad olbaltumviela ir vairāk nekā ierasts, tā palielina asins recēšanas tendenci. Mutācija šajā gēnā nozīmē viena nukleotīda izmaiņas - no 20210G uz 20210A, un ja tā tiek konstatēta, personai ir Protrombīna mutācijas izraisīta trombofīlija. 

    Lai iegūtu iedzimtu trombofīliju, pietiek tikai ar vienu bojātu gēna kopiju (no viena no vecākiem), un to sauc par dominējošo iedzimtību. Cilvēkiem, kuriem mutācijas ir abās gēna kopijās, trombožu risks ir daudz izteiktāks. Tāpat risks paaugstinās, ja mutācijas ir vairākos gēnos, piemēram, gan Protrombīna, gan Leidenes V faktora gēnos.

    Trombofīlijas DNS tests

    Trombofīlijas ģenētiskais tests var pasargāt no problēmām, kuras var izraisīt slikta asinsrite. Ar DNS testa palīdzību var ātri un vienkārši noskaidrot, vai jums ir ģenētiska nosliece uz trombofīliju un paaugstināts risks trombu attīstībai.

    Tāpat, ja iepriekš ir piedzīvotas trombozes, visbiežāk antikoagulācija tiek pārtraukta pēc 3-6 mēnešu ilga ārstēšanās perioda, tomēr cilvēkiem, kam identificēta ģenētiskā trombofīlija, šādu ārstēšanu būtu jāturpina.

    Ja cilvēks izvēlas veikt trombofīlijas DNS testu, būtu ieteicams iepriekš apspriesties ar savu ārstējošo ārstu. Arī gadījumā, ja trombofīlija konstatēta, lai lemtu, vai testēt citus ģimenes locekļus un izvērtēt personas individuālos faktorus, kas var paaugstināt risku. Tie ir, piemēram, palielināts svars, smēķēšana, nekustīgums, kontracepcijas līdzekļu lietošana, hormonu terapija, lidojumi utt. Ir arī jāizglītojas par dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas simptomiem, lai tos laicīgi spētu atpazīt un meklēt medicīnisko palīdzību, ja tie parādās.

    DNS tests var palīdzēt noteikt risku trombofīliju mantot pēcnācējiem. Ja vecākam ir tikai viena bojātā gēna kopija (heterozigots), pastāv iespēja, ka bērnam tā netiks nodota. Tas attiecas uz abām biežākajām mutācijām, kas izraisa trombofīliju. Ar DNS testa palīdzību arī nosakāms, vai persona ir heterozigota vai homozigota abos no testētajiem gēniem. Jebkurā gadījumā ģimenes plānošanas jautājumos, ja kādam no vecākiem ir trombofīlija, ieteicams konsultēties ar ģenētiķi.

    Ģimenes locekļi un asimptomātiskie nēsātāji

    Ja kādam no ģimenes locekļiem bijuši trombi, piesardzīgākiem būtu jābūt arī pārējiem. Tā kā pietiek tikai ar vienu bojāto gēnu, lai trombofīlija izpaustos, jāskatās uz abu vecāku radiniekiem, vai tiem nav bijušas trombozes. Ja tādas piedzīvotas, pastāv paaugstināts risks, ka ir bijusi un mantota iedzimta trombofīlija. Līdz ar to jādomā par profilaksi, piemēram, no orālajiem kontracepcijas līdzekļiem būtu jāizvairās paaugstinātā riska dēļ. Arī grūtniecības laikā paaugstinās risks iegūt trombozi, tāpēc jābūt uzmanīgiem un pastiprināti jānovēro grūtniecības norise.   

    Profilaktiski pasākumi, piemēram, antikoagulācija (asins šķidrināšana) ieteicama ne tikai tad, ja sievietei iepriekš bijušas trombofīlijas, bet arī, ja grūtniece ir, piemēram, Leidena V faktora un protrombīna 20210 gēnu mutāciju homozigota. Šajā gadījumā sievietēm jau ir vairāk nekā viens trombu riska faktors, tāpēc rekomendējama profilakse gan grūtniecības laikā, gan 6-12 nedēļu periodā pēc grūtniecības. Trombofīlijas DNS testu nereti nodot grūtnieces jau grūtniecības sākumā, lai grūtniecības laikā nerastos nekādi sarežģījumi. Vēlreiz norādam, ka arī ģimenes jautājumos par asins recēšanas traucējumiem jākonsultējas ar speciālistu.

    Covid-19 vakcinācija un trombi

    Trombofīlijas DNS tests var būt noderīgs arī gadījumos, kad tiek plānota vakcinācija. Pēdējā laikā ir speciālisti (piemēram, hematologi), kas cilvēkiem ar ģenētisku trombofīliju vakcinācijai iesaka izvēlēties vakcīnas, kas ir uz mRNS bāzes veidotas. Vakcīnām, kas veidotas uz vīrusa bāzes, kaut gan minimāls, pastāv risks trombu attīstībai. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem šis risks tā jau ir palielināts, pastāv lielāka iespējamība komplikāciju attīstībai.

     

    Читать дальше
  • 31/08/2021 - GenEra
    Epiģenētika – Pārmaiņu zinātne

    Epiģenētika – Pārmaiņu zinātne

    Читать дальше
  • 12/07/2021 - GenEra
    Salīdzinošā genomika

    Salīdzinošā genomika

    Читать дальше
  • 13/05/2021
    Sadarbība ar Centrālo laboratoriju

    Sadarbība ar Centrālo laboratoriju

    Читать дальше
  • 14/04/2021
    Ģenētiska informācija mūsdienās ir svarīga katram

    Pasaulē piedāvā dažādus DNS testus, kurus veicot, iegūtā informācija var izrādīties nepamatota un nebūtiska. Mūsu kompetence ļauj atšķirt, kuru DNS testu veikšana ir zinātniski pamatota un spēj sniegt ģenētisko informāciju, kas palīdz diagnostikā, ārstēšanā, dzīvesveida maiņā, tiesvedībā un citos cilvēka dzīves aspektos. Uz Ģenētikas laboratorijas GenEra ekspertu objektīvo izvērtējumu DNS testu atlasē paļaujas pacienti, ārsti un juristi visā Latvijā.

    Читать дальше
  • 21/03/2021
    PCR testi un citi COVID-19 testēšanas veidi

    Tā kā šobrīd sabiedrībā valda neskaidrības un manāmi vairāki maldīgi uzskati par COVID-19 diagnostiskajiem PCR testiem, vēlējāmies ikvienam saprotamā valodā izskaidrot, kas tie tādi ir, un kā tad īsti notiek vīrusa klātbūtnes noteikšana pacienta organismā. SIA GenEra neveic Covid-19 testēšanu, taču darbs ar PCR testiem ir mūsu ikdiena (piemēram, Trombofīlijas tests vai laktozes intolerances DNS tests).

    Читать дальше
  • 07/03/2021
    Ģenētiskie traucējumi - 5. daļa

    Ģenētiskie traucējumi - 5. daļa

    Читать дальше
  • 14/02/2021
    Viss par hromosomām

    Viss par hromosomām

    Читать дальше
  • 31/01/2021
    Gudrās šūnas un bioloģiskie komunikācijas ceļi

    Gudrās šūnas un bioloģiskie komunikācijas ceļi

    Читать дальше
  • 17/01/2021
    Modernās ģenētikas tēva Mendeļa atklātie iedzimtības principi

    Modernās ģenētikas tēva Mendeļa atklātie iedzimtības principi

    Читать дальше
  • 03/01/2021
    Ģenētiskie traucējumi - 4. daļa

    Ģenētiskie traucējumi - 4. daļa

    Читать дальше
  • 20/12/2020
    Labie vīrusi jeb bakteriofāgi

    Labie vīrusi jeb bakteriofāgi

    Читать дальше
  • 06/12/2020
    Ģenētiskie traucējumi - 3.daļa

    Ģenētiskie traucējumi - 3.daļa

    Читать дальше
  • 29/11/2020
    Mikrobi un to loma cilvēka veselībā un slimībā

    Mikrobi un to loma cilvēka veselībā un slimībā

    Читать дальше
  • 15/11/2020
    Ģenētiskie traucējumi - 2.daļa

    Ģenētiskie traucējumi - 2.daļa

    Читать дальше
  • 01/11/2020
    Kas ir DNS diēta?

    Kas ir DNS diēta?

    Читать дальше
  • 18/10/2020
    Ģenētiskie traucējumi – 1.daļa

    Ģenētiskie traucējumi – 1.daļa

    Читать дальше
  • 13/09/2020
    Vai klonēšana pastāv?

    Vai klonēšana pastāv?

    Читать дальше

Radušies jautājumi par mūsu piedāvātajiem testiem?

  Uzdod mums jautājumu!

Mēs parasti atbildam 24 stundu laikā!
hCaptcha

SIA “GenEra” kontakti: