• 17/11/2026 - GenEra
    Weight-loss medications and genetics — why can the same medication have different effects on different people?

    In recent years, weight management medications have become one of the most widely discussed advances in modern medicine. Active substances such as semaglutide and tirzepatide have significantly changed the approach to treating overweight and obesity, offering additional options for people for whom lifestyle changes alone are not sufficient.

    However, there is an interesting detail: even when taking the same medication at similar doses, people's responses to treatment can vary considerably. One person may experience very good results, another may have a more moderate response, while someone else may experience pronounced side effects.

    Why does this happen? One of the factors that can influence the body's response to medication is our genetics.

    Read More
  • 04/11/2026 - GenEra
    Blood lipids: What do they reveal about our cardiovascular health?

    Cholesterol is only part of the story. In this article, we explore how fats travel through the body, the role of lipoproteins, and why increasing attention is being paid not only to the amount of lipids in the blood but also to the particles that transport them.


    What are lipids and why do we need them?

    Fats, or lipids, are essential components of the human body. They provide energy reserves, contribute to the formation of cell membranes, help the body absorb fat-soluble vitamins (A, D, E and K), and are necessary for the synthesis of various hormones.

    However, lipids do not dissolve well in water (as we know, oil and water do not mix!). Therefore, a specialised transport system is needed to carry them through the bloodstream. Most triglycerides and cholesterol in the blood are transported as part of lipoproteins.

    Read More
  • 26/10/2026 - GenEra
    Pharmacogenetics – A Path Towards More Suitable Medication Selection

    Why does a medication work well for one person but have an insufficient effect or cause unpleasant side effects in another? Although various factors play a role, including age, health status, lifestyle, and the use of other medications, our genetics may also provide part of the answer.

    Pharmacogenetics (pharmacogenomics) is a field of science that studies how genetic variations influence an individual's response to medications. It helps explain why the same medication may affect people differently and how genetic information can be used to personalise treatment.

    Read More
  • 09/10/2024 - GenEra
    A un D vitamīni un omega taukskābes – veselības un labas pašsajūtas atslēgas

    A un D vitamīni un omega taukskābes – veselības un labas pašsajūtas atslēgas

    Read More
  • 23/09/2024 - GENERA
    B grupas vitamīni – enerģijas un skaistuma avots

    B grupas vitamīni – enerģijas un skaistuma avots

    Read More
  • 26/08/2024 - GenEra
    Ģenētisko jeb DNS testu loma veselības uzturēšanā, labsajūtas vairošanā un slimību prevencijā

    Pēdējos gados preventīvās medicīnas attīstības ietekmē visā pasaulē veselības aprūpes nozarē arvien populārāka kļūst ģenētisko testu izmantošana. Proti, ne tikai medicīnisku saslimšanu riska noteikšanai vai diagnostikai, bet arī dažādu citu veselības aspektu izzināšanai, uzlabošanai, kā arī slimību prevencijai, ko var noskaidrot, pat nedodoties pie ārsta.

    Read More
  • 08/04/2024 - GenEra
    Iegūsti 15% atlaidi, uzrādot Goda ģimenes karti

    Iegūsti 15% atlaidi, uzrādot Goda ģimenes karti

    Read More
  • 30/01/2024 - GenEra
    Ģenētikas nozīme mikroelementu vielmaiņas procesos

    Ģenētikas nozīme mikroelementu vielmaiņas procesos

    Read More
  • 21/08/2023 - GenEra
    Neinvazīvi prenatālais tests “NIPTIFY”

    Neinvazīvi prenatālais tests “NIPTIFY”

    Read More
  • 11/04/2023 - GenEra
    Unikāls kā pirkstu nospiedums. Pieci ieteikumi zarnu mikrobioma uzlabošanai

    Unikāls kā pirkstu nospiedums. Pieci ieteikumi zarnu mikrobioma uzlabošanai

    Read More
  • 13/10/2022 - GenEra
    Gēnu saistība ar krūts un olnīcu vēža attīstību

    Gēnu saistība ar krūts un olnīcu vēža attīstību

    Read More
  • 30/06/2022 - GenEra
    Ērces un to pārnēsātās slimības

    Ērces un to pārnēsātās slimības

    Read More
  • 10/03/2022 - GenEra
    Determination of kinship of siblings, grandparents and other models

    Determination of kinship of siblings, grandparents and other models

    Read More
  • 21/02/2022 - GenEra
    Kuras ģenētiskās slimības izplatības ziņā Kurzeme varētu būt pirmajās vietās pasaulē?

    Fakti un pieņēmumi

    Kāpēc “varētu būt”? Un – kāpēc tieši Kurzeme? Gan ģenētikā, gan vēsturē ir daudz
    aizraujoša un tikpat daudz nezināma. Ir fakti, un ir pieņēmumi. Fakti liecina, ka valstīs, kuras atrodas pie Baltijas jūras, svarīgākā plaušu aizsargfaktora – olbaltumvielas Alfa 1 antitripsīna (A1AT), kuru organisms pamatā sintezē aknās, – deficīts ir viens no visvairāk izplatītajiem pasaulē. Zinātniskajās publikācijās Latvija tiek minēta kā viena no četrām valstīm ar augstāko veselību apdraudošas mutācijas izplatību. Bet ir valstis, par kurām dati saistībā ar šo ģenētisko slimību nav apkopoti. Tāpēc par to, ka Latvijā – īpaši Kurzemē – varētu būt visvairāk A1AT deficītu noteicošās Z mutācijas nēsātāju, liecina gan pieņēmumi, gan fakti
    vienlaikus.
    Ģenētiskās slimības nosaukums gan nav īsti korekts, jo tiem, kam ģenētiskās mutācijas dēļ ir noteikta A1AT deficīta diagnoze, šī olbaltumviela aknās sintezējas, bet tai ir telpiskas konfigurācijas izmaiņas. Bojātās A1A polimerizējas un bojā gan aknas, gan plaušaudus, kurus tām būtu jāaizsargā, piemēram, no enzīmiem, kas izdalās pneimonijas laikā.
    Svarīgi ar DNS testa palīdzību noteikt M, S un Z alēles. Ir iespējamas aptuveni 120
    SERPINA1 gēna mutācijas. Norma ir MM SERPINA1 gēna alēļu kombinācija (M no tēva un M no mātes), kāda tā ir vairumam cilvēku. Izplatīta ir arī S alēle, kas jau ir viena no gēna mutācijām, bet arī kombinācija SS netiek uzskatīta par riskantu. Savukārt Z mutācija jebkurās kombinācijās rada risku veselībai.* Lielākais Z alēles nēsātāju skaits pasaulē ir Latvijā, Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā (dažādās publikācijās dati atšķiras, un tiek pieminētas arī citas valstis). Fakti liecina, ka visbiežāk smagi plaušu vai aknu bojājumi ir tad, ja cilvēks mantojis Z mutāciju gan no tēva, gan mātes – kombinācija ZZ. Tātad – vislielākā iespēja, ka cilvēkam
    var būt ZZ kombinācija, ir arī reģionā ap Baltijas jūru. Īpaši daudz Z alēles nēsātāju ir Kurzemē un Zviedrijas dienvidu reģionos. Kāpēc tā? Par to vēsta vēl šobrīd līdz galam zinātniski nepierādāmi pieņēmumi.

    Par A1AT Z mutāciju un izdzīvošanu

    Katrai ģenētiskajai mutācijai ir viens vai vairāki iemesli, kāpēc tā notikusi un saglabājusies. Daudzus gadu tūkstošus mūsu dabisko atlasi lielā mērā noteikušas infekcijas slimības – nereti tādas, kas izraisa smagu pneimoniju un caureju, no kā cilvēki mira. Ģenētiskās slimības – cistiskās fibrozes – izcelsmes vēstures pētīšanā ir aktuāla zinātniska hipotēze, ka smagas caurejas gadījumā izdzīvojušie bija heterozigoti – veselās un bojātās gēna alēles nēsātāji. Līdzīga zinātniskā hipotēze ir par A1AT deficīta vēsturi. SERPINA1 gēna M alēles variants nosaka normālu A1AT sintēzi, un norma ir MM alēļu kombinācija. Tomēr zinātniskā hipotēze ir par to, ka izdzīvot pneimonijas gadījumā lielākas iespējas bijušas cilvēkiem, kas ir heterozigoti – ar MZ alēļu kombinācijas variantu. A1AT gadījumā variants, kad gēna normālā alēle M nodrošina plaušaudu aizsardzību, bet Z mutācija, nokļūstot plaušās, daļēji
    (aptuveni 10%) polimerizējas, vienlaikus nodrošinot augstāku organisma imūnsistēmas atbildes reakciju, jo aktivizē fagocītus, arī, iespējams, palīdzēja izdzīvot. Vienkāršojot – kopumā šādā situācijā organisms aktīvāk cīnās pret bakteriālās infekcijas izraisītājiem. Tāpēc ir izdzīvojuši arī Z mutācijas nēsātāji un nodevuši to no paaudzes paaudzē tālāk. Pēc jaunākajiem pētījumiem – jau aptuveni 56. paaudzē.
    Šī hipotēze varētu izskaidrot, kāpēc mūsu reģionā izdzīvojuši cilvēki ar A1AT Z mutāciju. Mēris ir gājis pāri arī Latvijas teritorijai, un nereti tas izraisīja smagu pneimoniju. Ja cilvēkiem SERPINA1 gēnā bijusi alēļu kombinācija, kur viena no alēlēm ir Z mutācija, tas, iespējams, devis lielākas iespējas izdzīvot. Taču līdz ar iedzimtību ir arī daudz citu nezināmu, neizpētītu un maz izpētītu faktoru, kas ietekmē cilvēka veselību un izdzīvošanas izredzes smagu infekciju gadījumos.
    Bet kāpēc A1AT deficītu noteicošās Z mutācijas izcelsmi saista ar Kurzemi?

    Kad radusies un izplatījusies A1AT Z mutācija

    Dažādos avotos atrodamas atšķirīgas norādes par A1AT gēna Z mutācijas mūsdienu varianta izcelsmi. Diskusijas rit par to, vai Z mutācija radās Zviedrijas dienvidu daļā vai Kurzemē. Ir dati, kas liecina, ka A1AT Z mutācija Kurzemē atrasta vissenāk, bet citādi traktētas zinātniskās hipotēzes vēsta, ka Zviedrijā A1AT Z mutācija varētu būt radusies vairāk nekā pirms 3000 gadiem, Latvijā nonākusi aptuveni pirms 2000 gadiem.* Bet nav pretrunu apgalvojumā, ka Z mutācija Baltijas reģionā izplatījās vikingu sirojumu laikos, kad nemitīgi notika komunikācija starp tautām. Iespējams, tieši kurši savos sirojumos šo Z mutāciju izplatīja tuvākajā reģionā. Notika arī tirdzniecība, un vīri ņēma sievas no citām zemēm, bet lielākoties komunikācija nebija draudzīga. Biežas bija laupīšanas, cilvēku gūstīšana, sieviešu
    pakļaušana ar varu.

    Par to, kā tas praktiski notika, vēsta kāds apraksts, kur minēts vikingu sirojums uz Kursu ap 925. gadu. Egila sāgu XLVI nodaļa (Thorolf and Egil Harry in Kurland): “Torlofs un Egils pavasarī izrīkoja lielu laivu, sarunāja kara draudzi un vasarā devās sirot Baltijas jūrā. Viņi postīja, laupīja un izcīnīja daudz kauju. Tad viņi devās uz Kurzemi un izcēlās krastā, uz pusgadu noslēdzot pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līguma laiks beidzās, viņi sāka postīt un uzbrukt. Kādu dienu vikingi iebrauca kādā upes grīvā, kuras krastos auga biezs mežs. Sadalījušies kopos pa divpadsmit, viņi devās mežā, drīz nonākot kāda ciemata tuvumā. Vikingi laupīja un nokāva vīriešus, bet, kad visi pārējie aizbēga, vairs nebija, kas pretotos.”**
    Šādos sirojumos gēna SERPINA1 Z mutācijas tālāk nodošana Baltijas jūras krastos
    mītošajām tautām bija neizbēgama, līdz ar to skaidrojums, kāpēc tieši šajā reģionā visbiežāk sastopama Z mutācija, varētu būt ticams.

    S un citas A1AT mutācijas

    Nozīmīga, pētot A1AT deficīta izplatību, ir arī S mutācijas izplatība, kas visvairāk
    novērojama Eiropas vidusdaļā, Ibērijas pussalā. A1AT S mutācijas izplatība ir krietni lielāka, taču SS kombinācija netiek uzskatīta par riskantu. Tomēr A1AT gēna SZ mutāciju kombinācija jau rada vidēji augstu risku A1AT deficītam raksturīgo plaušu un aknu bojājumu attīstībā.
    Katrā ziņā, ja cilvēkam ir kādi veselības traucējumi vai ģimenes slimību vēsture, kas liek ārstam aizdomāties par A1AT deficītu, vispirms jāveic asins analīzes un pēc to rezultāta izvērtēšanas, iespējams, arī A1AT DNS tests. Tā rezultātus un turpmāko rīcību, ja ir norādes par šo ģenētisko slimību, var skaidrot tikai speciālisti – ģenētiķi, pneimonologi un hepatologi.
    Prognozes dažādām mutāciju kombinācijām ir atšķirīgas, bet DNS tests dod iespēju ārsta vadībā izdarīt visu, ko var, lai iespējami ilgi nerastos plaušu un aknu bojājumi.
    Vairāk par A1A mutācijām un DNS testa veikšanu, ko ar ārsta speciālista nosūtījumu
    apmaksā NVD, šeit.

    Izmantotie avoti:

    *Intervija ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru Alvilu Kramu,
    pneimonologu, alergologu, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes
    priekšsēdētāju.
    *Baibas Lāces promocijas darbs ““Alfa 1–antitripsīna nepietiekamības molekulāro un
    klīnisko aspektu analīze Latvijā” (2007).
    *https://www.dovepress.com/alpha-1-antitrypsin-pisz-genotype-estimated-prevalence-and-number-of-
    s-peer-reviewed-fulltext-article-COPD
    *https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18294358/
    ** https://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-
    kursu-ap-925gadu

    Read More
  • 20/01/2022 - GenEra
    Trombi un ģenētika – kā zināt savus riskus?

    Asins šūnas, trombocīti un asinsreces faktori sastāv no olbaltumvielām. Un tieši olbaltumvielas jeb proteīni ietekmē asinsreces procesu un tā pareizu darbību. Ja olbaltumvielas nefunkcionē pareizi, rodas asins recēšanas problēmas. To, kā darbosies proteīns, nosaka aminoskābju secība olbaltumvielas ķēdē, un šo aminoskābju kārtību nosaka mūsu gēni, kurus mantojam no vecākiem. Problēmas rodas tad, ja mūsu DNS ir kāda kļūda jeb mutācija, kas var izraisīt nepareizu aminoskābju secību. Ja secība ir nepareiza, tiek izmainīta ražotā olbaltumviela un tā darbojas citādāk.

    Kas ir Trombofīlija?

    Ar trombofīlijas terminu apraksta stāvokli, kad asinīm ir paaugstināta tendence sarecēt, jo asinsrecēšanas faktori ir nepareizā daudzumā vai darbojas patoloģiski. Trombofīlija ir iedzimta vai iegūta tendence veidot trombus, kas var bloķēt venozos vai arteriālos asinsvadus un tādejādi kavēt asins plūsmu. Iegūtās trombofīlijas gadījumā asins recēšana saistīta ar kādu konkrētu iemeslu. Iedzimta trombofīlija tiek mantota no vecākiem un šiem cilvēkiem trombozes mēdz attīstīties biežāk un vieglāk nekā tiem, kuriem iedzimtas trombofīlijas nav. Personām ar trombofīliju ir paaugstināts trombozes, išēmiska miokarda infarkta un išēmiska insulta epizožu risks, dzemdību komplikāciju, spontānā aborta, preeklampsijas, placentas atdalīšanās un citu stāvokļu risks.

    Lai gan ir vairākas mutācijas, kas var izraisīt iedzimtu trombofīliju, visbiežāk sastopamās ir nosauktas par Leidenes V faktoru un Protrombīna gēnu 20210A jeb Faktoru II. Eiropas populācijā Leidena V Faktora mutācija sastopama 33-8%, savukārt Protrombīna gēna mutācija 2-3%.

    Visi cilvēki ražo olbaltumvielu, ko sauc par faktoru V, kas piedalās asins recēšanā. Normāli šī olbaltumviela tiek ražota, lai izveidotos asins receklis, piemēram, ja ir bojāts asinsvads (trauma). Saražotās olbaltumvielas daudzumu ietekmē citas olbaltumvielas (piemēram, C un S), kas piedalās tā sadalīšanā, kad recēšanas process vairs nav nepieciešams. Ja cilvēkam ir mutācija, faktora V olbaltumvielai ir neparasta forma, kas neļauj citiem proteīniem to pareizi sadalīt. Līdz ar to tas ilgāku laiku paliek asinīs un palielina recēšanu.

    Tā pat ir arī ar Protrombīna olbaltumvielu. Tā palīdz asins recēšanas procesā un cilvēkiem, kam Protrombīna ražošanas gēnā ir DNS mutācija, proteīns tiek veidots pārāk daudz. Kad olbaltumviela ir vairāk nekā ierasts, tā palielina asins recēšanas tendenci. Mutācija šajā gēnā nozīmē viena nukleotīda izmaiņas - no 20210G uz 20210A, un ja tā tiek konstatēta, personai ir Protrombīna mutācijas izraisīta trombofīlija. 

    Lai iegūtu iedzimtu trombofīliju, pietiek tikai ar vienu bojātu gēna kopiju (no viena no vecākiem), un to sauc par dominējošo iedzimtību. Cilvēkiem, kuriem mutācijas ir abās gēna kopijās, trombožu risks ir daudz izteiktāks. Tāpat risks paaugstinās, ja mutācijas ir vairākos gēnos, piemēram, gan Protrombīna, gan Leidenes V faktora gēnos.

    Trombofīlijas DNS tests

    Trombofīlijas ģenētiskais tests var pasargāt no problēmām, kuras var izraisīt slikta asinsrite. Ar DNS testa palīdzību var ātri un vienkārši noskaidrot, vai jums ir ģenētiska nosliece uz trombofīliju un paaugstināts risks trombu attīstībai.

    Tāpat, ja iepriekš ir piedzīvotas trombozes, visbiežāk antikoagulācija tiek pārtraukta pēc 3-6 mēnešu ilga ārstēšanās perioda, tomēr cilvēkiem, kam identificēta ģenētiskā trombofīlija, šādu ārstēšanu būtu jāturpina.

    Ja cilvēks izvēlas veikt trombofīlijas DNS testu, būtu ieteicams iepriekš apspriesties ar savu ārstējošo ārstu. Arī gadījumā, ja trombofīlija konstatēta, lai lemtu, vai testēt citus ģimenes locekļus un izvērtēt personas individuālos faktorus, kas var paaugstināt risku. Tie ir, piemēram, palielināts svars, smēķēšana, nekustīgums, kontracepcijas līdzekļu lietošana, hormonu terapija, lidojumi utt. Ir arī jāizglītojas par dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas simptomiem, lai tos laicīgi spētu atpazīt un meklēt medicīnisko palīdzību, ja tie parādās.

    DNS tests var palīdzēt noteikt risku trombofīliju mantot pēcnācējiem. Ja vecākam ir tikai viena bojātā gēna kopija (heterozigots), pastāv iespēja, ka bērnam tā netiks nodota. Tas attiecas uz abām biežākajām mutācijām, kas izraisa trombofīliju. Ar DNS testa palīdzību arī nosakāms, vai persona ir heterozigota vai homozigota abos no testētajiem gēniem. Jebkurā gadījumā ģimenes plānošanas jautājumos, ja kādam no vecākiem ir trombofīlija, ieteicams konsultēties ar ģenētiķi.

    Ģimenes locekļi un asimptomātiskie nēsātāji

    Ja kādam no ģimenes locekļiem bijuši trombi, piesardzīgākiem būtu jābūt arī pārējiem. Tā kā pietiek tikai ar vienu bojāto gēnu, lai trombofīlija izpaustos, jāskatās uz abu vecāku radiniekiem, vai tiem nav bijušas trombozes. Ja tādas piedzīvotas, pastāv paaugstināts risks, ka ir bijusi un mantota iedzimta trombofīlija. Līdz ar to jādomā par profilaksi, piemēram, no orālajiem kontracepcijas līdzekļiem būtu jāizvairās paaugstinātā riska dēļ. Arī grūtniecības laikā paaugstinās risks iegūt trombozi, tāpēc jābūt uzmanīgiem un pastiprināti jānovēro grūtniecības norise.   

    Profilaktiski pasākumi, piemēram, antikoagulācija (asins šķidrināšana) ieteicama ne tikai tad, ja sievietei iepriekš bijušas trombofīlijas, bet arī, ja grūtniece ir, piemēram, Leidena V faktora un protrombīna 20210 gēnu mutāciju homozigota. Šajā gadījumā sievietēm jau ir vairāk nekā viens trombu riska faktors, tāpēc rekomendējama profilakse gan grūtniecības laikā, gan 6-12 nedēļu periodā pēc grūtniecības. Trombofīlijas DNS testu nereti nodot grūtnieces jau grūtniecības sākumā, lai grūtniecības laikā nerastos nekādi sarežģījumi. Vēlreiz norādam, ka arī ģimenes jautājumos par asins recēšanas traucējumiem jākonsultējas ar speciālistu.

    Covid-19 vakcinācija un trombi

    Trombofīlijas DNS tests var būt noderīgs arī gadījumos, kad tiek plānota vakcinācija. Pēdējā laikā ir speciālisti (piemēram, hematologi), kas cilvēkiem ar ģenētisku trombofīliju vakcinācijai iesaka izvēlēties vakcīnas, kas ir uz mRNS bāzes veidotas. Vakcīnām, kas veidotas uz vīrusa bāzes, kaut gan minimāls, pastāv risks trombu attīstībai. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem šis risks tā jau ir palielināts, pastāv lielāka iespējamība komplikāciju attīstībai.

     

    Read More
  • 31/08/2021 - GenEra
    Epiģenētika – Pārmaiņu zinātne

    Epiģenētika – Pārmaiņu zinātne

    Read More
  • 12/07/2021 - GenEra
    Salīdzinošā genomika

    Salīdzinošā genomika

    Read More
  • 13/05/2021
    Sadarbība ar Centrālo laboratoriju

    Sadarbība ar Centrālo laboratoriju

    Read More
  • 14/04/2021
    Ģenētiska informācija mūsdienās ir svarīga katram

    Pasaulē piedāvā dažādus DNS testus, kurus veicot, iegūtā informācija var izrādīties nepamatota un nebūtiska. Mūsu kompetence ļauj atšķirt, kuru DNS testu veikšana ir zinātniski pamatota un spēj sniegt ģenētisko informāciju, kas palīdz diagnostikā, ārstēšanā, dzīvesveida maiņā, tiesvedībā un citos cilvēka dzīves aspektos. Uz Ģenētikas laboratorijas GenEra ekspertu objektīvo izvērtējumu DNS testu atlasē paļaujas pacienti, ārsti un juristi visā Latvijā.

    Read More
  • 21/03/2021
    PCR testi un citi COVID-19 testēšanas veidi

    Tā kā šobrīd sabiedrībā valda neskaidrības un manāmi vairāki maldīgi uzskati par COVID-19 diagnostiskajiem PCR testiem, vēlējāmies ikvienam saprotamā valodā izskaidrot, kas tie tādi ir, un kā tad īsti notiek vīrusa klātbūtnes noteikšana pacienta organismā. SIA GenEra neveic Covid-19 testēšanu, taču darbs ar PCR testiem ir mūsu ikdiena (piemēram, Trombofīlijas tests vai laktozes intolerances DNS tests).

    Read More
  • 07/03/2021
    Ģenētiskie traucējumi - 5. daļa

    Ģenētiskie traucējumi - 5. daļa

    Read More
  • 14/02/2021
    Viss par hromosomām

    Viss par hromosomām

    Read More
  • 31/01/2021
    Gudrās šūnas un bioloģiskie komunikācijas ceļi

    Gudrās šūnas un bioloģiskie komunikācijas ceļi

    Read More
  • 17/01/2021
    Modernās ģenētikas tēva Mendeļa atklātie iedzimtības principi

    Modernās ģenētikas tēva Mendeļa atklātie iedzimtības principi

    Read More
  • 03/01/2021
    Ģenētiskie traucējumi - 4. daļa

    Ģenētiskie traucējumi - 4. daļa

    Read More
  • 20/12/2020
    Labie vīrusi jeb bakteriofāgi

    Labie vīrusi jeb bakteriofāgi

    Read More
  • 06/12/2020
    Ģenētiskie traucējumi - 3.daļa

    Ģenētiskie traucējumi - 3.daļa

    Read More
  • 29/11/2020
    Mikrobi un to loma cilvēka veselībā un slimībā

    Mikrobi un to loma cilvēka veselībā un slimībā

    Read More
  • 15/11/2020
    Ģenētiskie traucējumi - 2.daļa

    Ģenētiskie traucējumi - 2.daļa

    Read More
  • 01/11/2020
    Kas ir DNS diēta?

    Kas ir DNS diēta?

    Read More
  • 18/10/2020
    Ģenētiskie traucējumi – 1.daļa

    Ģenētiskie traucējumi – 1.daļa

    Read More
  • 13/09/2020
    Vai klonēšana pastāv?

    Vai klonēšana pastāv?

    Read More

Radušies jautājumi par mūsu piedāvātajiem testiem?

  Uzdod mums jautājumu!

Mēs parasti atbildam 24 stundu laikā!
hCaptcha

SIA “GenEra” kontakti: