• Akreditēta klīniski diagnostiskā laboratorija

  • Akreditēta klīniski diagnostiskā laboratorija

Trombofīlijas DNS tests

Trombofīlijas DNS testa ietvaros laboratorijā "GenEra" tiek testētas sekojošas pozīcijas genomā:

NM_000130.4(F5):c.1601G>A (p.Arg534Gln), rs6025 (c.1691G>A, FVL, Leidenes faktors) 

NM_000506.4(F2):c.*97G>A (Protrombīna gēna 20210G>A mutācija)

NM_005957.4(MTHFR):c.665C>T (p.Ala222Val), rs1801133

(MTHFR gēna 677C>T polimorfisms) NM_005957.4(MTHFR):c.1286A>C (p.Glu429Ala), rs1801131

(MTHFR gēna 1298A>C polimorfisms)

NM_000602.4(SERPINE1):c.-820_-817G(4_5) (PAI-1 4G/5G)

Kas ir trombofīlija?

Trombofīlija ir organisma patoloģiska tieksme veidot trombus. Tā ir slimību grupa, kur tieksme veidot trombus var rasties ģenētisko faktoru rezultātā, vides faktoru ietekmes rezultātā, kā arī mijiedarbojoties gēniem un videi. Trombofīlija ir saistīta gan ar venozās, gan arteriālās trombozes risku, traču arteriālās trombozes ģenētiskā riska faktori nav tik izteikti, tāpēc parasti netiek testēti.

Kas var būt par ģenētisku cēloni iedzimtai trombofīlijai?

Iedzimtas mutācijas gēnos, kuru kodētie proteīni iesaistīti asins recēšanā, var būt par cēloni trombu veidošanās procesam. Vieni no biežāk sastopamajiem iedzimto venozo trombožu cēloņiem ir:

  • t.s. Leidena mutācija c.1691G>A faktoru V kodējošajā gēnā F5 (rs6025),
  • g.20210G>A mutācija faktoru II kodējošajā gēnā F2 (rs1799963)

Leidena V mutācija Faktoru V kodējošā gēnā F5;

Eiropas izcelsmes populācijā šī mutācija satopama 3-8%. Pacientiem ar trombozēm mutācijas satopamība ir 20-25%. Leidena V mutācijas gadījumā iespējama paaugstināta proteīna C rezistence, kas ir viens no trombozes cēloņiem.

c.20210G>A mutācija Faktoru II kodējošā gēnā F2;

Eiropas izcelsmes populācijā šī mutācija satopama 2-3%. Pacientiem ar trombozēm mutācijas satopamība ir 4-8%. Mutācijas gadījumā organismā ir paaugstināts protrombīna līmenis, kas var veicināt trombīna veidošanos un fibrīna trombu veidošanos. Pārmantošanas tips: autosomāli dominantais abās pozīcijās.

Pacientam ir svarīgi saprast, ka augstākminēto mutāciju klātbūtne F5 vai F2 gēnos nenozīmē, ka dzīves laikā obligāti attīstīsies tromboze. Šo mutāciju klātbūtne genomā tikai palielina trombožu risku.

Zinot, ka pacientam ir šīs mutācijas genomā, ārsts vajadzības gadījumā var pastiprināti uzraudzīt pacientu un pieņemt lēmumu par nepieciešamo uzturošo terapiju dažādās dzīves situācijās, kā arī informēt pacientu par trombožu risku pastiprinošiem dzīves un vides faktoriem, un kā no tiem izvairīties.

Trombozes risku pastiprinošie faktori.

*Ir zināmas vairākas trombozes risku pastiprinošas mutācijas, kas komplektā ar citiem trombofīlijas riska faktoriem var paaugstināt venozo trombožu risku:

  • gēnā MTHFR: 677C>T vai rs1801133 (Ala222Val)
  • gēnā MTHFR: 1298A>C vai rs1801131 (Glu429Ala)
  • SERPINE1 (PAI-1) 4G/5G polimorfisms vai rs587776796

MTHFR 677 TT vai MTHFT 677CT-1298AC gadījumā indivīdam var būt paaugstināts homocisteīna daudzums asinīs, kas ir trombofīliju veicinošs faktors. Vairāk par MTHFR mutāciju ietekmi uz organismu skat. MTHFR tests.

PAI-1 gēna 4G alēle saistīta ar lielāku plazmas PAI-1 aktivitāti, kas izraisa samazinātu fibrinolītisko aktivitāti un līdz ar to 4G homozigotiem un 4G/5G heterozigotiem palielinās venozās un arī arteriālās trombozes risks. Sievietēm 4G homozigotiem nedaudz palielinās grūtniecības komplikāciju risks/

**Trombofīliju pastiprinošie vides un dzīvesveida faktori:

  • Iegūta trombofīlija (malignitāte, hiperhomocisteinēmija, augsts VII faktora limenis)
  • Grūtniecība
  • Orālās kontracepcijas lietošana
  • Hormonaizvietojošā terapija
  • Ilgstoša atrašanās vienā pozā (ilgstoši ceļojumi, gultas režīms)
  • Centrālie katetri, ķirurģiskas manipulācijas, transplantācijas

Kam ieteicams veikt trombofīlijas DNS testu:

Testu ieteicams veikt pacientiem ar pozitīvu trombožu anamnēzi (pašiem, un arī ģimenē), trombozēm netipiskās vietās, trombozes, kas attīstās lietojot hormonaizvietojošo terapiju vai hormonālo kontracepciju, kā arī grūtniecības laikā.

Grūtniecības laikā trombofīlija var izraisīt preeklampsiju, placentas atslāņošanos, intrauterīnu augļa attīstības aizturi, atkārtotu grūtniecības zaudēšanu, grūtniecības zaudēšanu vēlīnā laikā (parasti 3. trimestrī).

Atsauces

  1. Bertina, R. M., Koeleman, B. P. C., Koster, T., Rosendaal, F. R., Dirven, R. J., de Ronde, H., van der Velden, P. A., Reitsma, P. H. Mutation in blood coagulation factor V associated with resistance to activated protein C. Nature 369: 64-67, 1994. [PubMed: 8164741]
  2. De Stefano, V., Martinelli, I., Mannucci, P. M., Paciaroni, K., Chiusolo, P., Casorelli, I., Rossi, E., Leone, G. The risk of recurrent deep venous thrombosis among heterozygous carriers of both factor V Leiden and the G20210A prothrombin mutation. New Eng. J. Med. 341: 801-806, 1999. [PubMed: 10477778]
  3. Zivelin, A., Mor-Cohen, R., Kovalsky, V., Kornbrot, N., Conard, J., Peyvandi, F., Kyrle, P. A., Bertina, R., Peyvandi, F., Emmerich, J., Seligsohn, U. Prothrombin 20210G-A is an ancestral prothrombotic mutation that occurred in whites approximately 24,000 years ago. Blood 107: 4666-4668, 2006. [PubMed: 16493002]
  4. Poort, S. R., Rosendaal, F. R., Reitsma, P. H., Bertina, R. M. A common genetic variation in the 3-prime-untranslated region of the prothrombin gene is associated with elevated plasma prothrombin levels and an increase in venous thrombosis. Blood 88: 3698-3703, 1996. [PubMed: 8916933]
  5. Rosendaal, F. R., Doggen, C. J. M., Zivelin, A., Arruda, V. R., Aiach, M., Siscovick, D. S., Hillarp, A., Watzke, H. H., Bernardi, F., Cumming, A. M., Preston, F. E., Reitsma, P. H. Geographic distribution of the 20210 G to A prothrombin variant. Thromb. Haemost. 79: 706-708, 1998. [PubMed: 9569177]