• Akreditēta klīniski diagnostiskā laboratorija

Ērču pārnēsātās slimības

Ērču encefalīts (tick-borne encephalitis-TBE)

ir centrālās nervu sistēmas slimība, ko izraisa Flaviviridae dzimtas ērču encefalīta vīruss (tick-borne encephalitis virus TBEV). Latvijā visbiežāk ir sastopams šī vīrusa Eiropas apakštips. Salīdzinājumā ar tālo Austrumu vīrusa apakštipu, kas cirkulē Krievijas austrumu daļā, Ķīnā un Japānā, Eiropas apakštipa vīrusa izraisīts ērču encefalīts noris vieglākā formā, komplikācijas parādās retāk. Pēc inkubācijas perioda (vidēji 7-14 dienas), parasti slimība norit divās fāzēs. Pirmajā fāzē ir paaugstināta temperatūra, kas ilgst 2-4 dienas. To pavada nespecifiski simptomi - nogurums, galvassāpes, sāpes muskuļos, locītavās, slikta dūša, apetītes zudums. Tajā brīdī vīruss cirkulē asinīs. Tad iestājas asimptomatiskais periods, kas ilgst vidēji 8 dienas (1-20 dienas), kad slimība neizpaužas ne ar kādiem simptomiem. Pēc tam, ja  cilvēks neizveseļojas, slimība pariet otrajā fāzē. Paradās centrālas nervu sistēmas bojājumi - meningīta vai meningoencefalīta simptomi. Tie ir drudzis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, fotofobija, pozitīvie meningeālie simptomi (spranda stīvums). Var pievienoties nemiers, apziņas traucējumi, krampji, reibonis. Pārslimojot ērču encefalītu, apmēram 20% gadījumu ir komplikācijas. Pēc ērču encefalīta pārslimošanas izveidojas noturīga imunitāte, atkārtoti ar šo slimību vairs saslimt nevar. Specifisku zāļu pret šo slimību nav, tāpēc mediķi rekomendē savlaicīgu vakcinēšanos.

Laimas slimības jeb Laimboreliozes (Lyme disease, Lyme borreliosis)

izraisītājs ir spirāļveidīgas, kustīgas baktērijas no Spirohetacea dzimtas, kas pēc genoma struktūras apvienotas grupā, kuras nosaukums ir Borrelia burgdorferi sensu lato. Cilvēkam saslimšanu izraisa 3 sugas no šīs grupas: Borrelia afzelii,  Borrelia garini, Borrelia sensu stricto. Saslimt ar Laimas boreliozi var pēc inficētas ērces koduma. Laimas slimību izraisītājus pārnesā abas Latvijā sastopamas Ixodes ērču sugas - Ixodes ricinus (suņu ērce) un Ixodes persulcatus (taigas ērce), kas vairāk ir izplatīta Latgales teritorijā.

Laimas slimībai ir vairākas stadijas. Pirmā ir lokālas infekcijas stadija, kad 7-14 dienas pēc inficētas ērces piesūkšanās, koduma vietā sāk vairoties baktērijas. Klīniski tas izpaužas kā sarkans plankums ar gaišāku vidusdaļu, vairāk nekā 5 cm diametrā, ar tendenci palikt lielākam. Plankums pazūd 1-2 nedēļu laikā. Tādu raksturīgu lokālo ādas bojājumu sauc par apļveida vai migrējošo eritēmu (erytema migrans). Eritēma neattīstās visiem cilvēkiem, bet tikai 40-70 %  gadījumu.Ja ir konstatēta migrējoša eritēma, Laimas slimības laboratoriskā apstiprināšana nav nepieciešama un nekavējoties ir jāuzsāk ārstēšanas kurss ar antibiotikām.  Slimība var apstāties šajā stadijā, bet nepietiekamas imunitātes gadījumā, infekcija var izplatīties tālāk (slimības diseminācijas stadija) un skart nervu sistēmu, ādu, locītavas, sirdi. Borēlija var ilgstoši atrasties iekšējos orgānos (persistēt) un slimība var pāriet hroniskā formā. Biežāk, akūtajā gadījumā, nervu sistēmas bojājums izpaužas kā sejas nerva parēze, meningīts, jostas daļas nervu saknīšu iekaisums, kuru pavada ļoti stipras sāpes. Ja neattīstās eritēma, konstatēt  Laimas slimību ir sarežģīti. Specifiskas antivielas pret borēlijām veidojas lēni (anti Borrelia IgM 2-4 nedēļas pēc inficēšanas, IgG 6-8 nedēļas pēc inficēšanas) un negatīvais rezultāts var parādīties, kad specifiskais ādas bojājums jau ir. Pie citām saslimšanas formām (neiroborelioze) nepieciešama asins paraugu un cerebrospinālā šķidruma izmeklēšana ar specifiskām antivielām, kā arī precizējošo testu pielietošana – antivielu apstiprināšana ar immunoblot metodi. Lai novērtētu saslimšanas risku, pirms parādās pirmie simptomi, var veikt pašas ērces testēšanu, lai noskaidrotu vai ērce ir bijusi inficēta.

Jāņem vērā, ka dažiem veseliem cilvēkiem, kuri nekad nav slimojuši ar boreliozi, asinīs var tikt atklātas antivielas pret borēlijām (gan IgM,  gan IgG), tā notiek, ja cilvēks, pašam to nezinot, pēc ērces kodiena ir izslimojis Laimas slimību. Tāpēc ārsts obligāti novērtē slimības klīnisko simptomātiku, lai apstiprinātu Laimas slimības diagnozi.

Pēc Laimas slimības izslimošanas neveidojas noturīga  imunitāte, var saslimt vēlreiz. Šo slimību ir grūti atpazīt, bet viegli ārstēt ar antibiotikām. Vakcīna pret Laimas slimību nav.

 

Ērlihiozi

izraisa baktērijas Ehrlichia chaffeensis vai Ehrlichi  muris, inficēšanās notiek ērču kodiena laikā. Sūdzības parasti parādās pēc 1-2 nedēļām kopš ērces piesūkšanas. Tipiskie simptomi ir drudzis, galvassāpes, nogurums, muskuļu sāpes. Šo slimību ārstē ar antibiotikām. Vakcīna pret Ērlihiozi nav.

 

Granulocitāra anaplazmoze

izraisa baktērija Anaplasma phagocytophilum, ko arī pārnēsā ērces. Slimībai raksturīgi gripai līdzīgi simptomi (drudzis, muskuļu  sāpes, galvassāpes, var būt caureja un vemšana). Reti, parasti cilvēkiem ar novājinātu imunitāti (onkoloģiskie, HIV -1 slimnieki), var attīstīties vēlīnā forma ar asinsreces traucējumiem, elpošanas un nieru nepietiekamību.

Efektīvi pasargāt sevi ar vakcināciju var tikai no ērču encefalīta. Vakcīnas efektivitāte ir gandrīz 100%. Vēl ir laiks vakcinācijas kursa uzsākšanai, lai justos drošāk siltā sezona laikā.

 

Vakcīnas pret Laimas slimību, kā arī pret anaplazmozi un ērlihiozi nav.  Šo slimību profilaksei ir svarīgi:

1. Izvairīties no ērces piesūkšanās -  

  • mežā jāvelk gaišs apģērbs,  jakai vai kreklam jābūt ar garām piedurknēm (labāk pogājamām), jāvelk garās bikses, tās jāieliek zeķēs un tikai tad jāapauj  zābakus, jānosedz galvu;

  • jāizmantot repellentus - dabīgi vai ķīmiski sintezētas vielas kukaiņu atbaidīšanai;

  • regulāri jāapskata sevi vai vienam otru, jo ērces pirms piesūkšanās kādu laiku rāpo pa apģērbu vai pa ķermeni, meklējot plānāko ādu (vai siltāku vietu);

  • Pēc atgriešanās no meža, vannas istabā jāapskata apģērbu un jānomazgājas karstā (karsts ūdens ērcēm nepatīk) dušā.

2. Gadījumos, ja ērce ir piesūkusies, pēc iespējas ātrāk un pareizā veidā  jāizvelk ērci.

  • Ērces piesūkšanās ilgums palielina inficēšanās risku ar Laimas slimību. Borēlijas vairojas ērču kuņģa zarnu traktā un baktēriju nokļūšana cilvēka audos notiek tad, kad sākas aktīva ērces barošanās ar asinīm, parasti 24-36 stundas pēc ērces piesūkšanās. Tāpēc risks inficēties ar Laimas slimību pieaug līdz ar ērces piesūkšanās ilgumu;
  • Izņemšanas laikā ir svarīgi ērci nesaspiest, jo, saspiežot ērces vēderiņu, koduma brūcē var iekļūt tā iekšējais saturs, kas palielina iespēju saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām.

Ērces izņemšanu var veikt medicīnas iestādēs vai mājas apstākļos. Ļoti svarīga ir ērces pareiza noņemšana.

  1. Pirms ērces izvilkšanas jādezinficē koduma vieta ar spirtu vai šņabi. Sviestu vai eļļu nedrīkst izmantot, jo šīs vielas izraisa ērces smakšanu un vemšanu, un tādā veidā sekmē slimību ierosinātāju nokļūšanu brūcē;
  2. Ērces izvilkšanai vajadzētu izmantot aptiekās nopērkamu speciālu smailu pinceti, ar ko jāsatver kukainis pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties to nesaspiest, un lēni, ar vienmērīgu, apļveida kustību "jāizskrūvē" ērci ārā. Var lietot diega cilpu. To apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai, un, velkot aiz galiem, jāizņem ērci. Ja vienīgais variants, kā izņemt ērci, ir ar pirkstiem, tad jāizmanto kāds auduma gabals vai salvete kā starplika.
  3. Pēc ērces izņemšanas tās piesūkšanās vieta obligāti jāapstrādā ar spirtu vai joda tinktūru. Pēc tam obligāti rūpīgi jānomazgā rokas ar ziepēm, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur ādas mikrotraumām un gļotādām.

 

​​​​​​​UZMANĪBU! SIA GenEra laboratorija nepiedāvā ērču izņemšanas pakalpojumus!